Prezidents Bērziņš: latviešu leģionāri nav noziedznieki
Latvijas iedzīvotāji, kuri 2.pasaules kara laikā nonāca fašistiskās Vācijas armijas rindās, nav noziedznieki, komentējot sakāpināto gaisotni pirms leģionāru piemiņas dienas 16.martā, telekanālā LNT sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Politiķis tieši neatbildēja uz vairākkārt uzdoto jautājumu, vai valstij leģionāru piemiņa 16.martā būtu jāgodā kaut kā īpašāk, vien sakot, ka "ignorēt nevajag neko". Bērziņš retoriski vaicāja, kāpēc gan vajadzētu noliegt to, ka tik daudz cilvēku zaudējuši dzīvības un ziedojuši sevi Latvijas nākotnei.
Bērziņš stāstīja, ka no 50 000 leģionāru palicis mazāk par 500 cilvēkiem, kuru vidējais vecums esot lielāks par 90 gadiem. "Kur tur ir briesmas no viņiem?" neizpratnē par vēršanos pret leģionāru piemiņas pasākumiem bija prezidents, paužot pārliecību, ka šie cilvēki savulaik gāja cīnīties par Latviju.
Prezidents uzsvēra, ka leģionā piedalījās 1944.gadā fašistiskās Vācijas piespiedu kārtā mobilizēti cilvēki, par kuriem 1950.gadā ASV jau tika sniegts vērtējums, ka latvieši leģionā nebija kara noziedznieki, turklāt vēlāk arī Padomju Savienība šos cilvēkus rehabilitējusi.
"Uzskatīt viņus par noziedzniekiem - tas ir ārpus saprāta robežām," izteicās Bērziņš, kuram vēršanās pret bijušajiem leģionāriem šķiet pilnībā nepieņemama. "Tā vietā viņu priekšā būtu galva jānoliec," piebilda politiķis.
Bērziņš domā, ka Latvijai šī situācija jāskaidro starptautiskajai sabiedrībai. Lai pats atsvaidzinātu zināšanas par šo tēmu, Bērziņš izlasījis grāmatu "Karojošā piemiņa", ar kuru aicināja iepazīties arī citus.
Prezidents ir pārliecināts, ka spēka struktūras spēs nodrošināt kārtību 16.martā un provokatori tiks saukti pie atbildības.
LETA / Foto: Evija Trifanova/ LETA
