Latvijā darbojoties apmēram 50 krievu spiegu
Latvijā, iespējams, darbojas ap pussimts Krievijas spiegu un arī pie mums drīzumā varētu izvērsties spiegu skandāls, kāds tikko bija Igaunijā, kur par spiegošanu Krievijas labā aizturēts Igaunijas Drošības policijas darbinieks.
Krievijas - Baltijas pētījumu centra direktora Vladimira Juškina intervijā Igaunijas nacionālajai raidorganizācijai ERR sacītais, ka bijušās PSRS slepenais dienests - Valsts drošības komiteja (VDK) - savulaik savervēja aģentus, lai tie varētu darboties vēl daudzus gadus uz priekšu, neesot tālu no patiesības. Pēc vairāku ar iekšlietu struktūrām saistītu avotu pietiek.com atzītā, tā saukto krievu specdienestu jeb „krievu spiegu” darbība Baltijas valstīs esot labi organizēta, turklāt daļa spiegu veiksmīgi iefiltrējušies attiecīgo valstu drošības struktūrās.
Latvijā esot ap pussimts krievu spiegu
Latvijā, pēc avotu teiktā, iespējams, darbojoties ap 50 krievu specdienesta savervētu darboņu. No tiem dažas personas esot, iespējams, iefiltrējušās gan Latvijas Drošības policijā (DP), gan Satversmes aizsardzības birojā (SAB), raksta pietiek.com.
Informācija par Latvijā strādājošajiem aptuveni 50 tā sauktajiem „krievu spiegiem” esot Latvijas sabiedroto rīcībā un tā sniegta arī DP un SAB vadībai. Vairāku Latvijas sabiedroto valstu, to skaitā ASV un Vācijas vēstniecību sniegtais atbalsts pēc nesenā Igaunijas „spiega” skandāla un Latvijā notikušā radikālās biedrības „Dzimtā valoda” iniciētā valodas referenduma varbūt liks sarosīties gan SAB, gan DP.
Pēc avotu teiktā, neesot izslēgts, ka līdzīgi kā Igaunijā arī Latvijā tuvākajā laikā varētu sekot kāda spiega aizturēšana, ja vien Latvijas drošības dienesti par to būšot gatavi sniegt publisku informāciju.
Sabiedrotie esot norādījuši uz vismaz vienu aizdomīgu SAB darbinieku, kā arī metuši ēnu uz DP, kas netiekot galā ar, iespējams, krievu specdienestu savervētiem darboņiem.
Oficiāli ne SAB, ne DP nekādu informāciju par krievu specdienestu darbību Latvijā gan nav snieguši. Pietiek.com zināms, ka šis jautājums pēdējo nedēļu notikumu kontekstā aktualizēts arī Valsts prezidenta vadītās Nacionālas drošības padomē.
Grīļojas Drošības policijas šefa krēsls?
Jau rakstīts, ka Jāņa Reinika vadītā Drošības policija (DP) nespēj ierobežot radikālās biedrības „Dzimtā valoda” līdera Vladimira Lindermana aktivitātes un atklāt, kas ir šīs radikālās organizācijas ierosinātā referenduma par otru valsts valodu patiesie finansētāji. Tāpēc DP esot izpelnījusies vairāku NATO dalībvalstu kritiku.
Neoficiāli netiek izslēgts, ka DP nespēja šajos jautājumos Reinikam varētu pat maksāt DP šefa krēslu. Pēc pietiek.com rīcībā esošās informācijas, ārvalstu dienestu rīcībā jau labu laiku esot informācija par referenduma aktivitāšu finansējuma saistību ar Kremlim tuviem avotiem, tāpēc arī DP līdz šim paveiktais tiekot vērtēts ļoti slikti.
Aģentūra „noslēpta” pagrīdē
Aģentūra LETA ziņo, ka Krievijas - Baltijas pētījumu centra direktors Juškins Igaunijas medijos izteicies: „Paies varbūt divas desmitgades, kuru laikā viņi kaut kā izpaudīsies. Tas dienests, kuru sauca VDK, tas ir, Pirmā galvenā pārvalde (ārējā izlūkošana), izvietoja dziļās iekļūšanas aģentūru darbam daudzus gadus uz priekšu. Piemēram, tāds aģents varētu desmit gadus nedarboties, bet tad viņu ieslēdz.”
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka 22.februārī Tallinas lidostā aizdomās par valsts nodevību tika aizturēts Igaunijas DP darbinieks un viņa sieva. Valsts galvenais prokurors Normans Aas preses konferencē paziņoja, ka ir aizturēts DP darbinieks Aleksejs Dresens ar sievu, kurus tur aizdomās par slepenas informācijas vākšanu, kura Dresenam kā drošības iestādes darbiniekam bija pieejama. Laulātais pāris tika aizturēts, kad gatavojās lidot uz Maskavu. Pie aizturētajiem atrada arī lietiskos pierādījumus – datu nesējus Dresena sadarbība ar ārvalstīm ilgusi vairākus gadus, to atklāja ilgā operācijā, tagad sāktas procesuālās darbības pret aizdomās turamajiem.
