Rīgas Sv. Pētera baznīca atgūs 16. gadsimtā darinātu svečturi
Ceturtdien, 1.martā, plkst.14.00 Rīgas Svētā Pētera baznīcā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs parakstīs protokolu par baznīcai piederējušā 16. gadsimtā darinātā svečtura saņemšanu.
Kā Kasjauns.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā, svinīgajā pasākumā piedalīsies Polijas Republikas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis, Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme – Grende, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, kā arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, kurš parakstīs protokolu par Jelgavas Svētās Trīsvienības protestantu baznīcas inkrustētās lasāmpults atgūšanu.
16. gadsimtā darinātais aptuveni 3 x 3 metrus lielais svečturis un 17. gadsimta lasāmpults tiks pasludināti par valsts aizsargātiem kultūras pieminekļiem. Otrā Pasaules kara laikā šie vērtīgie mākslas priekšmeti tika izvesti uz Poliju. Šogad 16. februārī Valsts prezidenta Andra Bērziņa darba vizītes Polijas Republikā ietvaros svinīgas ceremonijas laikā tika atdotas šīs kultūras vērtības.
Pēc Rīgas rātes pasūtījuma 1596. gadā darinātais un Rīgas Sv. Pētera baznīcai dāvinātais Rīgas meistara Hansa Meiera bronzas septiņzaru svečturis līdz šim glabājās Vloclavekas katedrālē. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts informē, ka 3,10 m augstais un 3,78 m platais svečturis Sv. Pētera baznīcā stāvējis altāra priekšā un izmantots bēru ceremoniju laikā. Ar mākslas darbu izvešanu saistītā Paritārā komisija 1940. gada 23. janvārī atļāva svečtura izvešanu, tomēr precīzs izvešanas laiks un maršruts nav zināms. Otrā Pasaules kara beigās tas atrasts Vloclavekas katedrālē 200 km uz Ziemeļrietumiem no Varšavas.
Svečturis ir unikāla 16. gadsimta mākslas mantojuma vērtība - Ziemeļeiropā viens no retajiem saglabātajiem tāda izmēra apgaismes ķermeņu tipiem - un ir nozīmīga liecība par vēlās Renesanses laika mākslas tradīcijām, kā arī Rīgas metāllietuves augsto profesionālo līmeni. Īpaši atzīmējams arī svečtura autora Hansa Meiera, kurš bijis ievērojams zvanu lējējs un tajā laikā Rīgas pilsētas lietuves vadītājs, personiskais stils.
Savukārt Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcai 1617. gadā dāvinātā lasāmpults, kuru veidojis 17. gadsimta kokgriezējs Tobiass Heincs (1589-1653), pēc izvešanas no Latvijas tika iekļauta Poznaņas Nacionālā muzeja Lietišķās mākslas kolekcijā. Masīvās ozolkoka lasāmpults vērtību nosaka 17. gadsimta sākuma kokgriezumu un intarsēto kompozīciju mākslinieciskās kvalitātes. Īpaši izceļams mākslinieka pašportrets, kas ir reti sastopams fenomens tālaika dekoratīvajā mākslā.
Svinīgā pasākumā laikā arī lasāmpults atradīsies Rīgas Sv.Pētera baznīcā, bet pēc tā tiks pārvesta uz Jelgavu, kur glabāsies Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā.
Kasjauns.lv
Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību
