Par Latvijas Nacionālās attīstības plāna vadmotīvu izvirza gudru izaugsmi
Nacionālās attīstības plāna (NAP) vadības grupa, izskatot NAP 2014.–2020.gadam prioritāšu pamatojuma ziņojumu, par vadmotīvu izvirzījusi gudru izaugsmi, pavēstīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Mārtiņš Krieviņš.
Viņš norādīja, ka NAP vadības grupa par nākamā plānošanas perioda prioritātēm noteikusi cilvēka drošumspēju, tautsaimniecības izaugsmi un izaugsmi atbalstošas teritorijas.
Tāpat Krieviņš sacīja, ka otrdien, 6.martā, prioritāšu ziņojumu plānots virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā, kas ļautu tupināt tālāku NAP izstrādi.
Jau vēstīts, ka PKC ir saņēmis 459 ierosinājumus no 75 organizācijām, iestādēm un iedzīvotājiem par NAP prioritāšu pamatojuma ziņojuma projektu. Komentārus un ierosinājumus par NAP prioritāšu ziņojumu sniegušas nevalstiskās organizācijas, privātpersonas, nozaru ministrijas, Valsts kanceleja, pašvaldības, plānošanas reģionu administrācijas, sociālie partneri, Latvijas Universitāte, Latvijas Nacionālā bibliotēka, kā arī Saeimas deputāti un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Paredzēts, ka pēc prioritāšu apstiprināšanas darbu pie 2014.–2020.gada NAP detalizētas izstrādes sāks darba grupas, kuru uzdevums būs izstrādāt katras izvirzītās prioritātes rīcības virzienus, noteikt makrolīmeņa indikatorus un konkrētus uzdevumus, kas jāpaveic līdz 2020.gadam, lai sasniegtu iecerētos mērķus. Plānots, ka katram uzdevumam būs noteikts konkrēts atbildīgais, laika termiņš sasniegšanai, kā arī sasaiste ar konkrētu finansējuma avotu un reģionu, kurā uzdevums jāīsteno.
"Darba grupas būs skaitliski nelielas, taču to locekļu uzdevums būs nodrošināt saikni ar visām ieinteresētajām pusēm, aktīvi tikties un diskutēt ar nozares ekspertiem, akadēmiskās vides pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām un citiem. PKC nodrošinās publiski pieejamu informāciju par darba grupu darbu un rezultātiem," iepriekš paskaidroja PKC konsultante Dace Apsīte-Plezere.
PKC darbojas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā. Tā uzdevums ir nodrošināt koordinētu attīstības plānošanu valstī, izstrādāt ilgtermiņa plānošanas dokumentus, nodrošinot to sasaisti ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu, un rūpēties par šo prioritāšu ievērošanu visā lēmumu pieņemšanas procesā valstī.
