Latvijas skolās joprojām strādā pedagogi, kuri nemāk latviski

Populārākais priekšmets, ko mazākumtautību skolās bērni izvēlas mācīties latviski ir sports. Vairākās mācību iestādēs vēl joprojām izmanto padomju laikā sarakstītās skolu grāmatas un palīglīdzekļus, piemēram, kartes un ignorē Valsts izglītības satura centra norādījumus. Šajā situācijā runāt par to, ka mazākumtautību skolās ar valstiskuma apziņu un patriotisma mācīšanu viss ir kārtībā, ir grūti.

Kāpēc mūsu valsts skolām neizdodas audzināt Latvijas patriotus? To cer noskaidrot Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija.

Šai tēmai veltītā komisijas sēde Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) direktors Aivars Stankevičs stāstīja, ka pērn 166 skolās, tostarp mazākumtautību, noritējusi pārbaude, kurā skaidrots, kā skolās māca latviešu valodu un vēsturi. Atklātas vairākas problēmas. Piemēram, ne visas skolas izmanto tos mācību līdzekļus, ko lietot iesaka Valsts izglītības satura centrs (VISC). Daļā skolu visa informācija, piemēram, stundu plāni, ir krievu valodā., raksta „Latvijas Avīze”.

Septiņi procenti skolās pārbaudīto skolotāju, kuri māca latviešu valodu vai vēsturi, nevarēja uzrādīt atbilstošus izglītības dokumentus. Tāpēc dienests administratīvi sodīja attiecīgo skolu direktorus un pieprasīja šo situāciju novērst. Vairākas skolas vēstures un ģeogrāfijas stundās joprojām izmanto padomju laikos izdotās vēstures un ģeogrāfijas kartes. Dažviet, lielākoties specializētajās izglītības iestādēs, izmanto pat vēl padomju laikā izdotās mācību grāmatas.

IKVD joprojām saņemot sūdzības par latviski nerunājošiem skolotājiem. Dienests šīs sūdzības pārsūtot Valsts valodas centram. „Parasti dod skolotājiem aptuveni pusgadu laika apgūt valodu. Ir jāpadomā, vai jābūt tik humāniem un jāļauj eksperimentēt ar bērniem,” teica Stankevičs.

Deputātus satrauca Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves Olitas Arkles stāstītais, ka vidusskolas klasēs mazākumtautību skolās latviski visbiežāk mācās sportu. „Acīmredzot latviešu valodu vislabāk var apgūt pievelkoties un pumpējoties,” ironizēja deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).

Vidusskolām ir noteikta proporcija, cik daudz mācību vielas jāapgūst latviski un cik mazākumtautību valodā, taču to, kuros priekšmetos valsts valodu izmantot, izlemj skola. Deputāti pieļāva, ka vajadzētu noteikt, kuri mācību priekšmeti obligāti apgūstami latviski.

Pozitīvi vērtējams būtu tas, ka mazākumtautību skolēni un viņu vecāki samierinājušies ar 2004. gadā notikušo izglītības reformu, kas paredzēja vairāk priekšmetu mācīt latviski. 2004. gadā šo reformu pilnībā neatbalstīja 53 procenti nelatviešu skolēnu un vecāku, bet 2010. gadā tik asu pretestību jau pauda tikai 28 procenti.