"Rīgas biržā" no nākamās nedēļas būs skatāma izstāde "Faberžē"

Faberžē dzimtas vēsture ir saistīta ar Baltiju.

Gustavs Faberžē (1814-1893), slavenās juvelieru darbnīcas dibinātājs, pēc izceļošanas no Francijas ir dzīvojis Pērnavā un tikai 1842.gadā pārcēlies uz Sanktpēterburgu. Viņš kopā ar dēlu Pēteri Karlu Faberžē (1846-1920) bieži apmeklējis Rīgu, kur abi, katrs savā laikā, satika arī savas nākamās sievas.

Sākoties 1917.gada revolūcijai, Rīga bija tā pilsēta, caur kuru Pēterim Karlam Faberžē izdevās emigrēt uz Eiropu. Vēlāk uz Rīgu pārcēlās dzīvot daži viņa ģimenes locekļi un firmas pārstāvji.

Vēl viena saikne ar Latviju veidojas radošā darba aspektā. "Faberžē" firmā Pēterburgā un Maskavā paraugus sudraba izstrādājumiem zīmējis gleznotājs un grafiķis Jānis Lībergs (1862-1933), kurš izglītību bija ieguvis Štiglica centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā 1895.gadā, bet no 1901.gada līdz 1903.gadam tur par sīkplastikas formu veidotāju strādājis Teodors Zaļkalns, kurš izgatavoja modeļus nelielām statuetēm, dzīvnieku figūriņām un citiem sīkplastikas izstrādājumiem.

Amata prasmi pie Pētera Karla Faberžē apguva arī Tukuma zeltkaļa Frīdriha Osvalda Tālberga dēls Artūrs Tālbergs.

Izstādē Mākslas muzejā "Rīgas birža" tiks eksponēti agrīnie darbi no Gustava Faberžē juvelieru darbnīcas laikiem un viņa dēla Pētera Karla Faberžē veidotie juvelierizstrādājumi, kas ir savas nozares augstākās meistarības paraugi. Vairāki darbi ir slavenā meistara Mihaila Perhina radīti.

Izstāde veidota tikai no unikāliem priekšmetiem, katrs no tiem ir saistīts ar zīmīgu notikumu vai laika posmu firmas "Faberžē" vai Krievijas imperatora ģimenes vēsturē, kā arī raksturo šī juvelieru nama māksliniecisko un tehnisko virtuozitāti.

Eksponātu skaits nav liels, taču aptver iespējami plašu priekšmetu veidu spektru, sākot no pazīstamā zīmola - Lieldienu olas - līdz rotaslietām, galda piederumiem, pulksteņiem, etvijām un citiem aksesuāriem, kas pieskaitāmi "Faberžē" nama ekskluzīvākajiem darinājumiem. Katra darba vēsture saistībā ar kolekciju, no kuras tas nācis, veido savu stāstu, līdz ar to izstāde būs ne tikai vizuāli baudāma, bet sniegs arī apjomīgu informāciju par noteiktu laika posmu Krievijas vēsturē un mākslas stilu ietekmi uz juveliermākslu.

Ekspozīcijai izvēlētajos darbos īpaši jūtama jūgendstila un itāļu renesanses laika mākslas ietekme, kas atspoguļojas raksturīgo ornamentālo motīvu izmantošanā un smalkajā izpildījuma manierē. To visu apvieno franču juveliermākslai piemītošā elegance. Neparastā un neviennozīmīgā stilu kombinācija izriet no "Faberžē" interešu un ietekmju loka, radot savdabīgu, neatkārtojamu izpildījuma rokrakstu.

Izstādes projekts ir iekļauts Latvijas un Krievijas Kultūras ministriju sadarbības programmā 2010.-2012. gadam. Izstādē eksponēti darbi no Viskrievijas Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeja, Valsts Vēstures muzeja un A.Fersmana Mineroloģijas muzeja krājuma Krievijā.

Savā laikā A.Fersmana kolekcijai darbus atlasījis pats Pēteris Karls Faberžē. Šajā kolekcijā pēc Nikolaja II ģimenes apcietināšanas Pēteris Karls Faberžē pašrocīgi nodevis arī pēdējos, pat vēl nepabeigtos izstrādājumus.

Ekspozīciju papildinās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas kolekcijā esošie Faberžē darbi.