Pašvaldību policisti mudina iekšlietu ministru aktualizēt atskurbtuvju jautājumu

Par to aģentūru LETA informēja LLPA pārstāvji.

Pašvaldības policiju priekšnieku un iekšlietu ministra tikšanās laikā notika diskusija un pieredzes apmaiņa par jau gadiem ieilgušu problēmu - speciāli iekārtotām telpām līdz atskurbšanai. LLPA pie šī jautājuma risināšanas jau strādā kopš 2004. gada, tomēr pagaidām nav rasta kopēja sapratne par atbildības sadali starp tām institūcijām, kurām šis jautājums ir piekrītošs.

Pilsētu pārstāvji dalījās ar savu pieredzi šīs problēmas risināšanā un aicināja ministru aktualizēt šo jautājumu, lai rastu kopēju modeli situācijas risināšanai ne tikai atsevišķās pilsētās, bet visā valstī.

Ministrs apliecinājis, ka ir atvērts risinājumiem un priekšlikumiem no pašvaldības policijas šī jautājuma risināšanai, kā arī informēja, ka drīzākajā laikā pārrunās šo jautājumu ar Veselības ministriju.

Tikšanās laikā ministrs uzsvēra, ka augstu vērtē pašvaldības policijas darbu un līdzšinējo sadarbību un atbalstu valsts policijai. Tomēr ministrs atzīmēja, ka ir nepieciešams iekļaut normatīvajos aktos regulējumus, kas nodrošinātu nemainīgu pašvaldības policijas un Valsts policijas sadarbību. Šobrīd šādi regulējumi nepastāv, un katra pašvaldība meklē individuālus risinājumus sadarbības regulēšanai

Sarunas laikā tika aktualizēts jautājums par iespējām pašvaldības policijai izmantot Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PLMP) datubāzes, jo, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto policijas darbinieka pienākumu, policijai ir nepieciešamība šīs datubāzes izmantot. Lai novērstu svešas personas identitātes izmantošanas gadījumus, ir nepieciešama informācija par personu apliecinošiem dokumentiem un personas fotogrāfija, kas pieejama PLMP datubāzē. Līdz šim pašvaldības policijai nav pieejas šīm datubāzēm.

Iekšlietu ministrs LLPA pārstāvjiem apliecinājis, ka pilnībā atbalsta pašvaldības policijas nepieciešamību pieejai PLMP datubāzēm un apliecināja, ka sadarbībai ar PLMP šķēršļu nebūs.

Tāpat tika pārrunāts jautājums par efektīvākas administratīvo sodu piemērošanas un piedzīšanas sistēmas izveidi. Piemēram, aktualizējot jautājumu par nelegālo cigarešu tirdzniecības apkarošanu, ir jākonstatē, ka esošā sodu piemērošanas sistēma strādā neefektīvi, jo personas, kurām ir noformēti jau 30 administratīvo pārkāpumu protokoli gadā, pēc būtības paliek nesodītas un turpina savu nelikumīgo nodarbošanās veidu, jo lielākai daļai šo personu nav ne pastāvīgu ienākumu avota, ne mantu, uz kuru varētu vērst naudas soda piedziņu. Rezultātā tiek tērēti lieli pašvaldības policijas finanšu līdzekļi, nepanākot nekādu rezultātu.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001.gada 23.augustā, lai īstenotu republikas pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un nodrošinātu interešu un tiesību pārstāvniecību gan valstī, gan ārpus tās robežām, kā arī veicinātu to savstarpējo sadarbību un attīstību.

LLPA biedri ir deviņas lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.

LETA