Bērziņš: pēc pašreizējām aplēsēm, Visaginas AES projekts Latvijai ir izdevīgs

"Balstoties uz esošo informāciju un noteikumiem, Latvijai tas ir izdevīgi," sacīja Bērziņš, kurš vēl vakar projekta detaļas apspriedis ar AS "Latvenergo" vadību.

Bērziņš atzina, ka projekts attīstās ne pārāk ātri, taču pozitīvā virzienā. Viņš pieļāva, ka valstu starpā kāda vienošanās šajā jautājumā varētu tikt parakstīta ne ātrāk kā šī gada beigās.

Šobrīd sarunas par dalību projektā ar partneriem notiek energokompāniju līmenī, ko apliecināja Valsts prezidents, uzsverot, ka viņa rīcībā ir tieši "Latvenergo" sniegtā informācija par šo projektu - Latvija Visaginas AES projektā ir gatava piedalīties vienīgi uz ekonomiskā un komerciālā izdevīguma principiem.

Lietuvas prezidente žurnālistiem kopējā preses konferencē uzsvēra, ka Visaginas projekts ir būtisks visam reģionam un katrai no Baltijas valstīm, jo tas garantēs enerģētisko neatkarību un veicinās ekonomikas izaugsmi.

"Projekts veicinās un dos ekonomisko impulsu visam Baltijas reģionam," sacīja Grībauskaite.

Lietuvas prezidente minēja, ka koncesijas līgums AES projektam varētu tikt parakstīts jau šī gada jūnijā, pārnesot projekta attīstību nākamajā fāzē.

Tāpat Valsts prezidenti sprieduši par sašķidrinātās dabasgāzes termināļu būvniecību un gaidāmo NATO samitu Čikāgā.

Prezidenta preses dienestā aģentūru LETA informēja, ka Latvijas puse jau iepriekš ir apliecinājusi un arī šobrīd uzsver, ka Baltijas reģionā ģeogrāfiski un ekonomiski atbilstošākā ir Latvija. Vienlaikus Lietuvas puse sacīja, ka turpina virzīt savu nacionālo sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, kas iecerēts Klaipēdā. Lietuvas prezidente atzīmēja, ka Lietuva ir ieinteresēta nākotnē izmantot Latvijas gāzes krātuvi Inčukalnā. Tomēr abu valstu prezidenti apliecināja, ka Eiropas Komisijas veiktās priekšizpētes rezultāti tiks ņemti vērā neatkarīgi no valstu nacionālajiem projektiem.

Jau ziņots, ka Baltijas valstu premjeri iepriekš neformālās tikšanās laikā vienojušies par turpmāko Visaginas atomelektrostacijas (AES) būvniecības virzību un parakstījuši attiecīgu secinājumu dokumentu.

Lietuvas, Igaunijas un Latvijas puses apliecinājušas atbalstu šim projektam un vienojās par turpmākajiem soļiem, lai valstu enerģijas kompānijas, kas iesaistītas projekta īstenošanā, varētu precizēt projekta tehniskos jautājumus.

Plānots, ka koncesijas līgumu par projekta galvenajiem principiem varētu parakstīt šī gada jūnijā, tomēr par šī līguma aspektiem vēl vienosies enerģijas kompānijas, no Latvijas puses - AS "Latvenergo".

Tiek uzsvērts, ka Latvijas pusei būtiskākais ir projekta ekonomiskā konkurētspēja "Nord Pool Spot" enerģijas tirgū, enerģētiskās drošības jautājums, kā arī iespēja dažādot enerģijas avotus.

Premjeru parakstītajā dokumentā apliecināts atbalsts Visaginas atomelektrostacijas projektam, kā arī atbalstīta "Latvenergo", "Eesti Energia" un AES projekta sagatavošanas darbu uzņēmuma "Visagino atomine elektrine" iesaistīšanās projektā, pamatojoties uz tā ekonomisko dzīvotspēju.

Uzņēmumi tiek mudināti sarunas pabeigt laicīgi, lai koncesijas līgumu varētu parakstīt līdz jūnijam.

Atvērtas iespējas iesaistīties Visaginas AES projektā tiek saglabātas arī Polijai.

Kā ziņots, februārī Lietuvas valdība pirmo reizi netieši ieminējusies, ka apsver iespēju aizņemties līdzekļus jaunās Visaginas AES būvniecībai. Enerģētikas ministrija lēsusi, ka aizdevumu apkalpošanai laikā no 2020. līdz 2027.gadam būs jāatvēl gandrīz visi jaunās spēkstacijas neto ieņēmumi par pārdoto elektroenerģiju, bet laikā no 2027. līdz 2038.gadam - aptuveni puse neto ieņēmumu.

Tiek lēsts, ka jaunā spēkstacija izmaksās līdz pieciem miljardiem eiro (3,5 miljardiem latu). Patlaban prognozēts, ka elektroenerģiju tā sāks ražot 2020.gadā.