Ķīlis mācību gada beigās plāno iepazīstināt skolotājus ar jauno motivācijas sistēmu

Šādu solījumu skolotājiem ministrs paudis plašsaziņas līdzekļiem izplatītajā videoblogā, kurā viņš atzīst, ka pašlaik skolotāju atalgojums ir neadekvāts.

"Es nekad neesmu teicis, ka mēs varam turpināt dzīvot ar tādu pašu atalgojuma sistēmu un līmeni, kāds tas ir pēdējos trīs gadus. Valdība 2006.gadā izstrādāja plānu, kā pakāpeniski paaugstināt skolotāju atalgojumu, taču 2008.gada decembrī ekonomiskās krīzes dēļ tas tika pārtraukts. Ir pienācis laiks veidot jaunu skolotāju motivācijas plānu, kas ietvertu vairākas daļas un sniegtu atbilstošu novērtējumu par padarīto darbu un kvalifikāciju. Valdība kopā ar partneriem vienojas un īsteno šādu plānu," saka Ķīlis.

Videoblogā viņš pauž pateicību trīs pedagogus pārstāvošajām organizācijām - Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA), Latvijas Izglītības vadītāju asociācijai (LIVA) un Latvijas Pedagogu domei par to, ka beidzot ir izdevies lauzt ierasto modeli, kurā pedagogu organizācijas pauda savas rūpes un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbinieki taisnojās, mierināja, apsolīja.

Ministrs stāsta, ka IZM projektā "Pedagogu konkurētspējas veicināšanas izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" ir izstrādāts piedāvājums ar vairākiem variantiem, kā turpmāk veidot motivācijas sistēmu. Tajā ir iekļauts ne tikai atalgojums, bet arī iecere par pāreju uz 40 stundu darba nedēļu, kurā skolotājiem būs apmaksāts laiks ne tikai kontaktstundām klasē, bet arī mācību stundu sagatavošanai, mājasdarbu labošanai, audzināšanas un sabiedrisko pienākumu veikšanai.

Tiks sakārtots arī jautājums par kategorijām, dažādu mācību priekšmetu skolotāju specifiku. Jaunais atalgojuma plāns tiks apspriests ar skolotājiem aprīlī un maijā septiņās Latvijas pilsētās, kā arī tiks veikts finansējuma aprēķins un konsultācijas ar Finanšu ministriju un citiem kolēģiem, lai noskaidrotu finansējuma iespējas nākotnē.

Lai ieviestu jauno motivācijas sistēmu, papildus nepieciešamo finansējumu ministrs prognozē iegūt uz provizoriskā skolēnu skaita samazinājuma rēķina, ietaupīto finansējumu neatdodot no izglītības sistēmas. Tāpat IZM esot iestrādes par karjeras atbalsta sistēmas integrāciju skolā, par ko pašlaik notiek diskusijas ar Labklājības ministriju, saņemot arī finansējumu šī mērķa īstenošanai.

"Tāpat tiek apsvērtas iespējas ļaut vaļu skolām pašām pelnīt, ko tās iepriekš nevarēja darīt, piemēram, pārkvalificēt bezdarbniekus. Esmu lūdzis profesionāļiem informāciju par to, kā veidojas skolu budžeti un skolotāju algas un kā tas varētu izskatīties dažādu scenāriju gadījumā," par iesāktajiem darbiem stāsta Ķīlis.

Ministrs uzsver, ka skolotājus jābeidz pārlieku kontrolēt, lai viņi varētu radoši strādāt un audzināt Latvijas jauno paaudzi.

Kā ziņots, trīs lielākās Latvijas izglītības darbinieku organizācijas šonedēļ nāca klajā ar prasību no šī gada 1.septembra par 10% palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, atbilstoši par 10% palielinot valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām.

Savukārt ar 2013.gada 1.janvāri tās aicina palielināt finansējumu pedagogu, tostarp akadēmiskā personāla un zinātnisko institūciju darbinieku, darba samaksai vēl par 10%.

Organizācijas aicināja ministru sākt sarunas ar Finanšu ministriju, lai varētu izpildīt šīs prasības un izstrādātu turpmāku pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, kā arī nodrošinātu Zinātniskās darbības likumā noteikto zinātnes finansējuma pieauguma kārtību.

Tāpat visas trīs organizācijas ir paudušas atbalstu ministra rosinātajām reformām.