Jelgavas čigāni sāk apmeklēt skolu. Mācās gan bērni, gan viņu vecāki
Vairumam romu tautības bezdarbniekiem nav pamatizglītības. No 50 Jelgavas sociālā dienesta apzinātājām čigānu ģimenēm 17 ģimenēs ir analfabēti. Pašlaik romu attieksme pret izglītību sāk mainīties.
Vairākos pētījumos secināts, ka lielākā daļa romu dzīvo sociāli sliktos apstākļos, un kā viens no iemesliem tam tiek minēts salīdzinoši zemais izglītības līmenis. Romi uzskata – nav jēgas mācīties, ja nevar dabūt darbu, taču darbu nevar dabūt, jo nav izglītības, līdz ar to sociālie apstākļi ir slikti un arī bērnu izglītošana nav prioritāra, raksta Jelgavas pašvaldības izdevums „Jelgavas Vēstnesis”.
Romu skolotāju palīgi strādā gan bērnudārzā, gan skolā
Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiālē ir reģistrēti 106 romi bezdarbnieki, vairāk nekā 80 no viņiem izglītība ir zemāka par pamatizglītību. No 50 Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes redzeslokā nonākušajām čigānu ģimenēm 17 ir analfabēti. Lai risinātu šo situāciju, pēdējos gados Jelgavā romu izglītošanai pievērsta pastiprināta uzmanība.
2006. gadā bērnudārzā „Pasaciņa” darbu sāka audzinātāja palīgs čigāns, nu arī „Sprīdītī” tāds ir, bet pērn septembrī Jelgavas 4. pamatskolā atklāta multikulturālā klase, kurā romu bērniem palīdz skolotāja palīgs čigāns, izveidots arī atbalsta centrs vecākiem.
Romu tautības vecāki lēnām maina domas par izglītības nozīmi. Daļa pat izteikuši vēlmi paši mācīties, jo ir vecāki, kuri neprot ne rakstīt, ne lasīt, un tas viņiem liedz palīdzēt saviem bērniem.
„Kāpēc čigānu bērni neapmeklē skolu? Ne jau tāpēc, ka viņi būtu neapķērīgi. Vienkārši vecāki nav motivēti tam, lai bērns mācītos, jo pašiem nav izglītības. Tikai retajam čigānu bērnam mājās tiek mācīta latviešu valoda, lai gan bērni valodas apgūst ļoti ātri. Vecākiem ir bail, ka viņu atvasēm skolā būs grūti. Jāteic gan, ka līdz ar manu darbu situācija ir mainījusies, jo viņi zina, ka skolā ir savējais – roms, kas palīdzēs, tāpēc viņi vairāk uzticas,” „Jelgavas Vēstnesim” stāsta Dana Didžus, kura šobrīd Jelgavas 4. pamatskolā strādā par skolotāja palīgu romu bērniem.
Pārvar aizspriedumus pret skolu
4. pamatskolā no septembra darbojas multikulturālā piecgadnieku un sešgadnieku grupa, kurā ir seši romu bērni. Viņiem ik dienu labāk saprast uzdevumus palīdz Dana Didžus. Pavisam šajā skolā mācās 21 roms. Skolotāja palīgs vecākos viesis lielāku uzticību un pārliecību, ka skola nemaz nav tik biedējoša un bērniem šeit ir labi.
Iemesli, kāpēc izglītībai un skolai romu ģimenēs ir visai maza nozīme, ir dažādi. Vecāki nav mācījušies, jo uzskata, ka no tā nav nekādas jēgas; viņiem trūkst motivācijas un vēlmes mācīties un strādāt; ir ģimenes, kuras vēlas bērnus sūtīt skolā, bet paši neprot ne lasīt, ne rakstīt, līdz ar to nevar bērnu sagatavot skolai, jo nav, kas viņiem palīdz. Vecāki kā iemeslu min arī sociālos apstākļus - viņiem nav ko vilkt mugurā, kājās, jāauklē mazākie brāļi un māsas, nav naudas autobusam...
Viņas darbs ir ne tikai palīdzēt skolā, bet arī tikties ar romu vecākiem īpaši izveidotajā atbalsta centrā un ārpus izglītības iestādes. Piemēram, pie viņiem mājās, lai paskaidrotu skolā uzdoto, lai vecāki kopā ar bērnu to paveiktu. „Līdz šim nereti bija tā, ka bērns no skolas vecākiem atnes lapiņu, uz kuras uzrakstīts, kas jāizdara, bet vecāki neprot lasīt. Tādos gadījumos neveidojas dialogs starp vecākiem un skolu, un zaudētāji ir bērni,” saka Didžus.
Skolotāja palīgs roms šobrīd palīdz tikai sākumskolas klasēs, tāpēc pedagogi un arī vecāki ar bažām raugās, kas notiks tālāk. Lielākās problēmas parasti rodas 7. un 8. klases skolēniem, kad uzdevumi kļūst grūtāki, bet palīdzību nav no kā gaidīt.
Skolēnam ir grūti, palīgu neatrod, tāpēc nolemj mācības pamest. Ināra Kozlovska, kura šobrīd kā romu tautības pārstāve strādā par auklīti bērnudārzā „Sprīdītis”, uzsver, ka šādu sistēmu vajadzētu saglabāt līdz pat 9. klasei. „Pēc pieredzes zinu, ka bērns mūs kā skolotāja palīgus uzklausa vairāk nekā vecākus un mēs varam viņus motivēt mācīties,” uzsver Kozlovska.
Analfabētisma dēļ nemāk iepirkties veikalā
Jau pēc dažām nedēļām Jelgavas dienas centrā „Atbalsts” darbu sāks atbalsta speciālisti, kuri pilsētas pieaugušajiem romiem bez maksas mācīs lasīt, rakstīt, meklēt nodarbošanos un attīstīt sociālās iemaņas. Bet pirmsskolas un 1. – 4. klašu romu bērniem te palīdzēs sagatavot mājas darbus skolai.
Šāds jauns pakalpojums tiks ieviests, lai mazinātu romu tautības pārstāvju sociālo atstumtību un iesaistītu šīs tautības cilvēkus izglītību un nodarbinātību veicinošās aktivitātēs. „Romi ir vieni no mūsu biežākajiem klientiem, un mēs labi redzam viņu problēmas. Piemēram, atnāk romu tautības klients ar iesniegumu no citas iestādes, bet viņam nav ne jausmas, kas tajā rakstīts, jo nemāk lasīt. Ja nosūtām pie cita speciālista, viņš nevar aiziet, jo nemāk izlasīt, kas rakstīts uz kabineta durvīm,” situāciju raksturo Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes projektu vadītāja Agita Vimba.
Speciālisti nolēmuši, ka atbalsts jāsniedz ne tikai skolēniem izglītības iestādē, bet arī pieaugušajiem romiem. „Pieaugušajiem ģimenes locekļiem notiks dažādas interešu izglītības nodarbības, piemēram, mājturība, mūzika, speciālisti palīdzēs plānot ģimenes budžetu, iemācīs rakstīt, lasīt, lai paaugstinātos viņu dzīves kvalitāte. Piemēram, liela daļa romu veikalā pērk tikai atpazīstamus produktus, ko viņi zina, jo neprasme lasīt ierobežo iespējas izpētīt cenas vai iepazīt produktu citas īpašības,” skaidro Vimba.
Tas viss tiks īstenots ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projekta „Sociālās rehabilitācijas programma Jelgavas pilsētā dzīvojošām romu tautības ģimenēm ar pirmsskolas vai skolas vecuma bērniem” gaitā. Šobrīd Sociālo lietu pārvaldes speciālisti apzina tos pieaugušos romus, kuri grib mācīties, viņu vēlmes un intereses. Kopumā tiks iesaistītas 20 ģimenes – ap 50 romu. Katram no viņiem tiks izveidots individuāls rehabilitācijas plāns, pamatojoties uz viņa spējām, lai zinātu, kā strādāt tālāk.
