Notiks grāmatas "Apvērsums: 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos" atvēršanas svētki

Grāmata izdota žurnāla "Latvijas Arhīvi" sērijā "Vēstures Avoti", tās izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds, AS "Latvijas Gāze" un Austrālijā dzīvojošais Jānis Vējiņš. Izdevuma sastādītāji ir vēsturnieki Valters Ščerbinskis un Ēriks Jēkabsons. Pasākumu organizē Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) un Latvijas Arhīvistu biedrība.

Izdevums "Apvērsums: 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos" veidots LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvā, un veidošanu arhīvs sāka pirms 12 gadiem. Tas veltīts 1934.gada 15.maija apvērsuma problemātikai, kas vienmēr ir izraisījusi un joprojām izraisa atšķirīgus un pat pretrunīgus vērtējumus vēsturiskajā literatūrā, atmiņās un publicistikā. Tieši tādēļ ļoti būtiski ir dot sabiedrībai iespēju analizēt pilnu, iespējami vispusīgu avotu klāstu par šo tēmu, uzskata LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva direktora vietniece Valda Pētersone.

Izdevums veidots divās daļās. Pirmajā daļā ievietoti vēsturnieku Ščerbinska, Jēkabsona, Ineša Feldmaņa un Ilgvara Butuļa raksti, kas analizē 1934.gada 15.maija apvērsuma cēloņus, norisi un sekas, pēta reakciju ārzemēs, analizē autoritārisma viļņus Eiropā pēc Pirmā pasaules kara un aplūko bijušā Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa autoritāro ideoloģiju.

Savukārt grāmatas otrajā daļā ievietoti 286 dokumenti, kas zinātniskas atlases procesā novērtēti par tādiem, kas visspilgtāk reprezentē un ilustrē izdevuma tēmu. Tematiski dokumenti sakārtoti sešās nodaļās. Pirmajā ievietotas apvērsuma līdzdalībnieku un laikabiedru atmiņas, kā arī padomju apcietinājumā sniegtās liecības par apvērsumu un tā laiku pēc vairākiem gadiem vai pat desmitgadēm. Otrajā nodaļā apkopoti dokumenti par laika posmu pirms apvērsuma, kas atspoguļo tā sagatavošanas gaitu un politisko kontekstu valstī. Trešajā nodaļā ievietoti Latvijas izcelsmes dokumenti, kas iespējami vispusīgi ataino apvērsuma norises, savukārt ceturtajā - dokumenti, kas atspoguļo pēcapvērsuma norises, svarīgākos notikumus 1934.gada vasarā, kā arī sabiedrības noskaņojumu. Piektajā nodaļā apkopoti ārvalstu diplomātisko un militāro pārstāvju ziņojumi savām valdībām par notikušo Latvijā, bet sestajā - dokumenti, kuros atspoguļojas Latvijas ārlietu resora aktivitātes, cenšoties radīt vēlamo priekšstatu par izmaiņām valstī.

Izdevumu noslēdz personu rādītājs un kopsavilkums angļu valodā.