Ultravioletā starojuma līmenis šopavasar ir nedaudz zemāks kā pērn
Šopavasar ozona slānis virs Latvijas ir biezāks nekā pagājušā gada pavasarī, tādēļ no Saules nākošā ultravioletā radiācija zemi sasniedz nedaudz mazākā intensitātē, liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes dati.
Agrā pavasarī ultravioletā starojuma līmenis tradicionāli saglabājas zems, bet pirms gada jau aprīļa pirmajā pusē tas sasniedza ceturto atzīmi skalā no nulles līdz 11. Patlaban tā maksimālā vērtība saulainā laikā nepārsniedz trīs balles, un šādā līmenī ultravioletā radiācija saglabāsies arī tuvākajā nedēļā.
Ozona daudzums stratosfērā virs Latvijas aprīļa pirmajā nedēļā gaidāms robežās no 400 līdz 525 Dobsona vienībām. Parasti ozona slāņa biezums ir aptuveni 330 Dobsona vienību.
2011.gada februārī un martā ozona slānis virs Arktikas kļuva divreiz plānāks, ozona koncentrācija visstraujāk saruka reģionā ap Ziemeļpolu, kopējā skartā platība bija aptuveni 15 miljonu kvadrātkilometru. Pavasarī un vasarā plānais ozona slānis skāra arī Baltijas valstis, nedaudz paaugstinot ultravioletā starojuma līmeni.
Saskaņā ar Tartu observatorijas mērījumiem pērnā gada vasarā ultravioletā radiācija brīžiem sasniedza rekordaugstu līmeni - pat 8-9 balles.
Ultravioletā starojuma indekss Latvijā parasti ir robežās no nulles līdz astoņi. Vislielākais starojums zemi sasniedz laikā, kad Saule atrodas visaugstāk, - jūnijā un jūlijā ap pulksten vieniem dienā. Jo ozona slānis biezāks, jo zemi sasniedz mazāka ultravioletās radiācijas deva.
BNS
