Preiļu skolotāji dodas strādāt uz angļu rūpnīcām
Pēdējā gada laikā četri skolotāji no Preiļu novada pametuši pedagoga darbu un devušies peļņā uz ārzemēm, jo viņi nav varējuši izdzīvot ar zemajām skolotāju algām. Mūsu skolotāji Anglijā pārsvarā strādā mazkvalificētu darbu.
Līdz šim mācību gadam skolotāji spējuši „savilkt galus”, jo saņēmuši Eiropas Sociālā fonda (ESF) stipendijas pedagogiem 65 – 150 latu ik mēnesi, taču nu projekts noslēdzies un iztikt tikai ar algu bijis neiespējami, raksta „Latvijas Avīze”.
Preiļu novada izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis stāsta, ka no Preiļu novada uz ārvalstīm devušies ķīmijas un bioloģijas, kā arī angļu valodas skolotāja. Prom aizbraucis arī vēstures skolotājs. Tā kā novadā ir maz skolēnu, skolotāju algas šajā apkaimē ir zemākās iespējamās, tāpēc stipendiju izbeigšanos pedagogu maki izjūt jo sevišķi. Viena pedagoģe aizbraukusi pēc tam, kad slēgta skola, kurā viņa strādāja. Arī no kaimiņu Riebiņu novada uz ārzemēm devusies viena skolotāja. Lielākoties skolu pametušie aizbraukuši uz Angliju.
Pedagoga darbu atrast ārvalstīs ir praktiski neiespējami, jo tad jābūt ļoti labām svešās valodas zināšanām. Tā kā tik labas tās nav, skolotāji spiesti strādāt vienkāršu darbu angļu rūpnīcās.
Divi Preiļu novada pedagogi pārcēlušies strādāt uz Rīgu, jo galvaspilsētā vairāk skolēnu, līdz ar to vairāk var nopelnīt. Citu pašvaldību izglītības speciālistu aptauja gan liecina, ka pedagogu aiziešana no darba tomēr nav kļuvusi par masveida parādību.
Kā vēstīts, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nesen pieprasīja no šā gada septembra palielināt skolotāju algas par desmit procentiem, bet no nākamā gada 1. janvāra – vēl par desmit procentiem. Kaut arī vēstulē valdībai, kurā tika pieprasīts algas pielikums, arodbiedrība kā galveno argumentu minēja pieaugošo dzīves dārdzība un to, ka skolotāju darba samaksa par vienu likmi ir no 240 līdz 255 latiem, kas tikai nedaudz pārspēj minimālo algu, LIZDA neslēpj, ka iemesli, kāpēc tieši tagad tiek prasīts algas pielikums, ir dažādi. Viens iemesls ir nesenais apjomīgais skolotāju streiks kaimiņvalstī Igaunijā, kur pedagogi prasīja pat 750 latu algu, bet otrs – ESF projektu noslēgšanās, kas nozīmējusi skolotāju ienākumu ievērojamu kritumu.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis izteicies, ka uz desmit procentu algas pielikumu varētu cerēt tie pedagogi, kuri ieguvuši augstāko – piekto – kvalifikācijas klasi. Tas gan neatrisinās skolotāju atalgošanas problēmu kopumā, jo augstāko profesionalitātes novērtējumu saņēmuši vien aptuveni 60 skolotāji.
