Latvijā jaunpiedzimušo paredzamais mūža ilgums ir 90% no ES vidējā rādītāja
Latvijā jaunpiedzimušo paredzamais mūža ilgums ir 90% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, taču šim rādītājam ar katru gadu ir tendence pieaugt, teikts Rīgas domes sabiedriskās veselības stratēģijā 2012.–2021.gadam, ko drīzumā paredzēts apstiprināt domes sēdē.
Stratēģijā, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, teikts, ka pēdējo 10 gadu laikā šis rādītājs ir pieaudzis par četriem gadiem, un prognozēts, ka 2010.gadā jaundzimušo paredzamais mūža ilgums valstī būs 78,4 gadi sievietēm un 68,8 gadi vīriešiem.
Sabiedrības veselības stratēģijā norādīts, ka pēdējos gados starpība starp jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu Latvijā un citās ES valstīs samazinās, taču tas galvenokārt ir tādēļ, ka Latvijā ir samazinājies mirušo zīdaiņu skaits. 2010.gadā pirmajā dzīves gadā nomira 110 bērnu.
Salīdzinājumā ar 2009.gadu mirušo zīdaiņu skaits uz 1000 dzīvi dzimušo samazinājās no 7,8 līdz 5,7 jeb par 26,9%. Tomēr, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, šis rādītājs joprojām ir ļoti augsts.
Stratēģijā arī minēts, ka Latvijas iedzīvotāju, tostarp Rīgas iedzīvotāju, veselības stāvoklis, salīdzinot ar citu ES dalībvalstu iedzīvotāju veselības stāvokli, ir neapmierinošs – saslimstības un mirstības rādītāji izplatītākajās slimību diagnozēs Latvijā ir augstāki nekā citās ES valstīs.
Galvenie saslimstības, invaliditātes un mirstības cēloņi Rīgā, līdzīgi kā Latvijā kopumā, ir neinfekcijas slimības – asinsrites sistēmas slimības, ļaundabīgie audzēji un ārējie nāves cēloņi. Visizplatītākais nāves cēlonis ir asinsrites sistēmas slimības.
Iedzīvotāju sirds veselību būtiski ietekmē augstā sirds un asinsvadu slimību riska faktoru izplatība populācijā – aptaukošanās, augsts asinsspiediens un holesterīna līmenis, smēķēšana un alkohola lietošana.
Rīgas pilsētas pašvaldības sabiedrības veselības stratēģija "Veselīgs rīdzinieks ‒ veselā Rīgā" attiecināma uz 2012. līdz 2021.gadu.
BNS
