Graustam Lāčplēša ielā 7 - piespiedu sakārtošana. FOTO

Uz sanāksmi bija aicināti Īpašuma departamenta, Rīgas pilsētas būvvaldes, Rīgas pilsētas būvinspekcijas, Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadība, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un grausta īpašnieki.

Darba kārtībā tikai viens, bet nopietns jautājums – pašvaldības turpmākā rīcība ar kārtējo pamesto un sabiedrībai brīvi pieejamo graustu Lāčplēša ielā 7.

„Uzskatu, ka šī domes sasaukuma lēmums uzsākt nopietnu cīņu ar graustiem Rīgā, bijis pareizs. Pēdējā gada laikā to būvju skaits, kas rada reālu apdraudējumu sabiedriskajai drošībai un degradē pilsētvidi, vismaz pilsētas centrā ir ievērojami sarucis. Tomēr fakts, ka pašvaldībai katram grausta īpašniekam uz viņa pienākumiem un bīstamību, kādu apkārtējo drošībai un dzīvībai rada viņu īpašumā esošo būvju tehniskais stāvoklis, publiski jānorāda ar pirkstu, arī nav normāli. Ja reiz esi īpašnieks, tad pildi arī ar šo pienākumu uzliktās saistības”, uzsver A.Ameriks, norādot, ka, viņaprāt, jāmaina likumdošana, kas šobrīd graustu īpašniekiem ir pārāk labvēlīga un pretimnākoša.

SIA „GRANDPARK STB” un Aināram Reinvaldam kopīpašumā esošā ēka Rīgā, Lāčplēša ielā 7,  jau ilgstoši netiek apsaimniekota, nav iekonservēta, fasāde ir tehniski sliktā stāvoklī; tā kā ēkā var iekļūt jebkurš, tad arī iekšpusē ēkai salauzts un demontēts viss, kas vien iespējams, un augšējie stāvi kļuvuši par bezpajumtnieku un narkomānu pulcēšanās vietu. Diemžēl uz tikšanos ne ēkas īpašnieki, ne to pārstāvji neieradās, šādi demonstrējot savu vienaldzību pret sava īpašuma sakopšanu. Pašvaldības policija un administratīva inspekcija īpašniekiem 2012 gadā jau sastādījusi 7 protokolus, 2011. gadā tie ir 6, bet 2010. gadā 3 protokoli – neviena soda nauda no īpašnieku puses nav tikusi samaksāta.

Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs informēja, ka pēc vicemēra uzdevuma Īpašuma departamenta speciālisti gatavos domes lēmumu par ēkas piespiedu sakārtošanu, kuru domes sēdē varētu skatīt 15. maija sēdē. Tas paredzēs trīs nedēļu laikā no lēmuma stāšanās spēkā liegt nepiederošām personām ieeju ēkā, pilnībā noslēdzot pirmā stāva logus un durvis. Tāpat tas paredz divu mēnešu laikā izstrādāt konservācijas projektu un tehnisko atzinumu, un pēc tam divu mēnešu laikā veikt ēkas konservāciju. Šādi uz 1. oktobri ēkai beidzot būtu jābūt sabiedrībai drošai.

1909. gadā celtā ēka, kas atrodas Rīgas pilsētas vēsturiskā centra - pilsētas pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un ir vietējās nozīmes arhitektūras un kultūras piemineklis aizsardzības Nr.:8002, ir celta kā īres nams un tās arhitekts ir Pauls Mandelštams.

Ēka Rīgā, Lāčplēša ielā 7,  ir iekļauta „B” kategorijas graustu sarakstā – tie ir grausti, kas rada sabiedriskās kārtības apdraudējumu - būves, kuru uzturēšanā netiek ievērotas pašvaldības saistošo noteikumu prasības nekustamo īpašumu uzturēšanai, tajās brīvi var iekļūt nepiederošas personas, ēkās vai īpašuma teritorijā tiek uzkrāti dažāda veida atkritumi, ir apdraudēta sabiedriskā kārtība. Saskaņā ar Civillikuma 1084. panta pirmo daļu, katram ēkas īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava ēka tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.

istošo noteikumu prasības nekustamo īpašumu uzturēšanai, tajās brīvi var iekļūt nepiederošas personas, ēkās vai īpašuma teritorijā tiek uzkrāti dažāda veida atkritumi, ir apdraudēta sabiedriskā kārtība. Saskaņā ar Civillikuma 1084. panta pirmo daļu, katram ēkas īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava ēka tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.