Saulkalnes pārdevējas slepkavības lietā būs jaunas tiesas prāvas

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka februāra beigās Augstākā tiesa (AT) atcēla pirms diviem gadiem pasludināto notiesājošo spriedumu, ar kuru 1981. gadā dzimušajam Aleksejam Šarovam tika piemērots 15 gadu cietumsods par 2009. gada janvārī Saulkalnē izdarīto veikala pārdevējas slepkavību. Savukārt pirms Lieldienām prokuratūra AT Senātā iesniegusi protestu pret spriedumu, ar kuru Šarovs tika attaisnots.

„Prokurors uzskata, ka spriedums ir nelikumīgs, jo taisīts ar Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem,” laikrakstam „Diena” norādīja prokuratūrā. Pašu apsūdzēto un viņa advokātu gan tas nesatrauc, viņuprāt, protests esot tikai formalitāte. „Viņiem pierādījumu pret mani nav,” apgalvo Šarovs, kurš arī apsver iespēju sūdzēt Latvijas valsti tiesā par aiz restēm pavadītajiem gadiem.

Tagad Šarovs pēc trim pazaudētiem gadiem atgriezies normālā dzīvē un jau ir iekārtojies darbā Sauriešos.

2009. gada 20. janvārī ap pulksten 11.00 no rīta veikaliņā Saulkalnē ar vairākiem dūrieniem tika nogalināta 66 gadus vecā pārdevēja Zinaīda Volkoviča. Aizdomās par slepkavību policija pēc mēneša aizturēja pārdesmit kilometru attālo Sauriešu iedzīvotāju Šarovu. Viņš uzrakstīja vaļsirdīgu atzīšanos, ka pārdevēju nogalinājis, jo tā atteikusies viņam dot cigaretes uz parāda, tomēr vēlāk no atzīšanās atteicās, tiesā apgalvojot, ka kameras biedrs to no viņa izsitis, turklāt, kā viņam šķitis, ar policijas ziņu. Pirmās instances tiesa Šarovu atzina par vainīgu, piespriežot 15 gadu aiz restēm.

Šarovs uzskata, ka policija par viņu sākusi interesēties tāpēc, ka neilgi pēc slepkavības Saulkalnē - 2009. gada 13. februārī - nonācis slimnīcā ar naža dūrienu, bet atteicies rakstīt iesniegumu, lai varētu sākt meklēt vainīgos. „Netālu no mājām trīs cilvēki mēģināja atņemt naudu un mobilo un iedūra ar nazi. Vispirms pie manis atbrauca vietējā policija, bet es atteicos rakstīt iesniegumu, teicu - varbūt pats tos dūrējus atradīšu, pēc tam varēs kaut ko uzrakstīt. Pēc tam jau atbrauca no centra, nofotografēja, paņēma pirkstu nospiedumus,” viņš stāstīja „Dienai”. Kad viņš no slimnīcas izrakstīts, viņš uzreiz tika apcietināts.

Nepārliecinošie slepkavības pierādījumi

Tagad AT pilnībā atcēlusi Šarovu notiesājošo spriedumu. Apelācijas instances tiesa savā spriedumā uzskaita daudzas dīvainības, kas liek šaubīties par Šarova vainu, sākot no pretrunīgām liecībām un beidzot ar DNS analīžu rezultātiem.

Piemēram, kaut vairāki liecinieki pēc fotogrāfijām Šarovu atpazinuši kā svešinieku, kuru neilgi pirms slepkavības redzējuši veikaliņā, pirms fotogrāfiju parādīšanas viņu aprakstītais svešinieks nav atbildis gandrīz nevienai Šarova pazīmei. Viens liecinieks iespējamo slepkavu raksturojis kā 190 centimetru garu, 35 līdz 45 gadus vecu vidējas miesas būves vīrieti ar brūnām acīm. Cits savukārt norādījis uz, iespējams, čigānu tautības, vīrieti ar tumšu ādas krāsu un gariem matiem. Šarovs slepkavības brīdī bijis 26 gadus vecs, turklāt mati viņam bijuši īsi, bet acis kā bija, tā ir zaļas.

Turklāt nogalinātās pārdevējas rokā atrasti iespējamā uzbrucēja mati, kuri sakrituši ar kādā citā slepkavības lietā figurējošu DNS profilu. Matu īpašnieks gan likumsargiem nav zināms. Kā „Dienai” apgalvoja pats Šarovs, pārdevējas rokā atrastie mati bijuši izrauti ar visām saknēm, bet, ja viņš būtu uzbrucējs, tas nebūtu bijis iespējams, jo viņa mati tobrīd bijuši tikai divus centimetrus gari - tātad tādi, kuros ieķerties nav iespējams. AT arī norāda, ka uz Šarova apģērba nogalinātās pārdevējas DNS nav uziets, un ekspertīzē secināts, ka viņam piederošais nazis nav izmantots kā slepkavības ierocis.

Savukārt Šarova dzīvesbiedre viņam nodrošinājusi alibi, liecinot, ka slepkavības dienā Šarovs esot bijis mājās un pat nav zinājis, kur tāda Saulkalne atrodas.

Prokurore Ieva Paeglīte, kura panāca Šarova notiesāšanu pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā vairs nepiedalījās, tādēļ AT spriedumu komentēt nevēlējās. Viņa tomēr piebilda, ka „man pašai iepriekš nekad neradās kādas šaubas par šīs personas vainu”.

Prāvu zaudējušās prokurores ar sakāvi nav samierinājušās - viņas iesniegušas protestu pret attaisnojošo spriedumu. „Tiesa pierādījumus vērtējusi atrauti, neskatot tos kopumā un kopsakarībā,” teikts protestā. Piemēram, tiesa lielu uzmanību esot pievērsusi Šarova aprakstam un liecinieku liecībām par viņa pazīmēm, bet nav ņēmusi vērā to, ka liecinieki viņu tik un tā atpazinuši. Arī attiecībā uz pārdevējas rokā atrastajiem matiem tiesas argumenti prokurorus nav pārliecinājuši. „Nav pamata uzskatīt, ka mata atrašanas vieta norāda uz tā piederību slepkavam, veikals ir atklāta telpa, tāpēc mats uz pārdevējas rokām varēja nokļūt jebkādā veidā,” uzskata apsūdzības uzturētāji.

Šarova advokāts Atis Krievs par prokuroru iesniegto protestu saka: „Tas bija automātiski - to neprasa likums, bet tāda ir viņu iekšējā kārtība gadījumos, kad viņu prasītais sods ir atcelts pilnībā. Es vairāk uzskatu, ka tas ir formāli, vienkārši tāpēc, ka viņu priekšniecība to prasa, jo faktoloģiskā materiāla šajā lietā nav.”

Slepkavībā apsūdzētais vīrietis nespējis noticēt, ka tiesa to atzinusi par nevainīgu (LTV Panorāma)