Latvijai jāmaksā 10 000 eiro kompensācija cietumā izvarotam vīrietim

Ārlietu ministrija informēja, ka vīrietis lūdza tiesu atlīdzināt viņam zaudējumus 17 600 latu apmērā, morālo kaitējumu 15 000 latu apmērā, kā arī ar tiesvedību saistītos izdevumus 46 106 Zviedrijas kronu (apmēram 3596 latu) apmērā. Tiesa nolēma, ka viņam pienākas 10 000 eiro (7200 latu) morālā kaitējuma atlīdzība.

Triju mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai ECT Lielajā palātā. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu tiesnešu kolēģijā, kas var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.

Sūdzības iesniedzējs ir 1980.gadā dzimis Latvijas pilsonis, kuru Aizkraukles rajona tiesa 2006. gadā atzina par vainīgu svešas mantas atkārtotā piesavināšanā un sodīja ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem. Taču, ņemot vērā viņa iepriekš neizciesto sodu, galīgais sods tika noteikts brīvības atņemšana uz trim gadiem un deviņiem mēnešiem.

Vīrietis tika apcietināts tiesas zālē un ievietots Centrālcietumā.

Vīrietis apgalvojis, ka nākamajā naktī pēc ievietošanas cietumā kameras biedri viņam salauzuši degunu un izvarojuši. Par vardarbību viņš sūdzējies gan ārstam, gan cietuma personālam, kuri viņa sūdzības esot ignorējuši.

Nākamajā dienā viņš pārvests uz citu cietuma kameru, bet vēlāk brīvības atņemšanas soda izciešanai vīrietis tika nosūtīts uz Jēkabpils cietumu.

2006.gada martā vīrietis lūdza Ieslodzījuma vietu pārvaldi nosūtīt viņu soda izciešanai uz Matīsa cietumu. Viņš apgalvojis, ka, sadarbojoties ar policiju, nav juties drošs par savu dzīvību Jēkabpils cietumā. Ieslodzījuma vietu pārvalde viņa lūgumu noraidīja. Uz ģenerālprokurora iesnieguma pamata 2006.gada septembrī Aizkraukles rajona tiesa samazināja iesniedzēja galīgo sodu par vienu gadu.

2006.gada septembra sākumā iesniedzējs vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot viņu pārvest uz Matīsa cietumu atlikušā soda izciešanai. Viņa lūgums tika pārsūtīts Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kura to noraidīja.

Ar identisku lūgumu vīrietis vērsās arī Augstākajā tiesā, taču arī šis lūgums tika pārsūtīts izskatīšanai Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kura to noraidīja.

2007.gada jūnijā vīrietis no Jēkabpils cietuma atbrīvojies.

ECT vienbalsīgi atzina Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumu attiecībā uz vīrieša sūdzību par Centrālcietuma administrācijas atteikumu ierosināt izmeklēšanu saistībā ar viņa sūdzību par cietuma kameras biedru fizisko un seksuālo izrēķināšanos.

Pārējās vīrieša sūdzības tiesa noraidīja saistībā ar nacionālo tiesību aizsardzības līdzekļu neizsmelšanu un kā acīmredzami nepamatotas.

Tiesa šajā lietā noraidīja valdības argumentu par pamatotu pierādījumu trūkumu attiecībā uz citu kameras biedru vardarbību, kā arī Centrālcietuma darbinieku atteikumu reģistrēt sūdzību un veikt izmeklēšanu, jo par šo faktu vīrietis nebija sūdzējies nacionālajā līmenī un arī izraksts no viņa medicīnas kartes neliecināja par veselības traucējumiem.

Pēc tiesas uzskata, vīrieša apgalvojumu patiesību apstiprināja fakts, ka viņš bija cietušais un galvenais liecinieks citā kriminālprocesā, saistībā ar kuru bija saņēmis draudus no apsūdzētā, kurš atradās tajā pašā cietumā.

Savukārt uz nepilnībām ieslodzīto medicīnas karšu aizpildīšanā jau iepriekš kritiski bija norādījusi Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas apiešanās vai sodu novēršanai savos secinājumos par vizīti Latvijā.

Tiesa norādīja, ka atbildīgo valsts institūciju rīcībā bija pietiekami daudz informācijas, lai veiktu efektīvu izmeklēšanu un, ja nepieciešams, ierosinātu kriminālprocesu.

BNS, Foto: Evija Trifanova/Leta