Šonedēļ mīlniekiem jāapdāvinās ar rozēm un grāmatām

Šonedēļ īsta svētku dienu ir vēderprieku baudītājiem. Bermudu salās visi ēdieni būs piparoti. Jaunzēlandē visi uz nebēdu ēdīs hotdogus, picas, čipšus, bulciņas ar rozīnēm un šokolādes olas, jo tieši tā ir jāatzīmē Lieldienas jeb rudens sākums. Savukārt Dienvidkorejā visus budisti bez maksas cienās ar pusdienām un tēju par godu Budas dzimšanai. Ja ir jāstrādā, tad tusiņu varam uzrīkot darba vietā kopā ar daiļo sekretāri Vispasaules Sekretāru dienā. Uz Spāniju baudīt vēderpriekus gan nevajadzētu doties, jo tur šonedēļ svin Iemīlējušos dienu un visi pārtiek no mīlestības, rozēm un grāmatu gudrībām...

Mīlestība ir jāsvin pēc iespējas biežāk. Lai visu mīlētāju svētki nebūtu tikai Valentīndienā, ir parūpējušies spāņi. Viņi 23. aprīlī atzīmē Svētā Georga dienu un to dēvē par visu Iemīlējušos dienu.

Šīs dienas svinības 1923. gadā ierosināja Barselonas grāmattirgotāji par godu diviem izciliem pasaules literatūras klasiķiem – spānim Migelam de Servantesam un anglim Viljamam Šekspīram, kuri no šīs dzīves šķirās vienā un tajā pašā dienā - 1616. gada 23. aprīlī.

Tādēļ šajā dienā dāmām arī esot jādāvina sarkanas rozes. Spāņu tradīcija nosaka, ka 23. aprīlī puiši meitenēm dāvina rozes, bet meitenes puišiem - grāmatas. Tā nu leģenda par svēto Georgu un literatūras klasiķu piemiņa apvienota vienos svētkos.

Spāņu svētā Georga mīlestības rozes

Bermudu salās pirmdien svin vienus no, ja ne pašus vispiparotākos svētkus pasaulē. 23. aprīlī Bermudu salās visi godina pipargraudu un atzīmē Pipara dienu. Šīs dienas aizsākums meklējams 1797. gada 23. aprīlī, kad vietējie brīvmūrnieki ar vietējo koloniālo varu noslēdza līgumu, ka viņi par vienu pipargraudu gadā īrēs veco valdības rezidenci. Jāteic, ka šis ir visnotaļ dīvains un neizdevīgs īres līgums. Tomēr masoni jau var paveikt ne tikai šādus vien brīnumus.

1816. gadā brīvmūrnieki iedibināja īpašu tradīciju, kā piegādāt īres maksu salsas gubernatoram. Viņi svinīgi ar krāšņu zirgu konvoju Bermudu salu gubernatoram sāka pievest ikgadējo īres maksu – vienu pipargraudu. Šī īres līguma maksas kārtošanas prakse tā iepatikās saliniekiem, ka viņi 23. aprīlī sāka svinēt Pipara dienu.

Jaunzēlandiešu Lieldienas (25. aprīlis)

Lai arī Latvijā Lieldienas ir nosvinētas gan pēc pagānu, gan pēc katoļu un pareizticīgo kalendāra, gan pēc dabas rituma un visiem pārējiem parametriem, mēs joprojām tās varam turpināt svinēt. 25. aprīlī otrā zemeslodes pusē – Jaunzēlandē iesākas kalendārais rudens un tieši tad arī jaunzēlandieši svin Lieldienas.

Jaunzēlandē kā jau Dienvidu puslodē viss ir kājām gaisā - ne tā, kā pie mums. Pašus jaunzēlandiešus gan tas nemaz neuztrauc, ka viņiem mūsu pavasara svētki jāsvin rudenī. Pie viņiem 25. aprīlis ir oficiāli valsts svētki un visi svin Kristus augšāmcelšanos. To ņemiet vērā to, ja šajā dienā iznāk būt Velingtonā, jo tur 25. aprīlī ir slēgti gan veikali, gan kafejnīcas, durvis atvērtas ir tikai baznīcās.

Iegaumējiet arī to, ka atšķirībā no Eiropas, Jaunzēlandē olas nekrāso – viņiem vienkārši nav tādas tradīcijas. Tomēr ola arī šajā Zemeslodes pusē ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Jaunzēlandiešiem īpaši tīk mieloties ar šokolādes olām. Vēl viena neatņemama Lieldienu mielasta galda sastāvdaļa ir bulciņas ar rozīnēm. Jaunzēlandes Lieldienas ir īsti saldummīļu svētki.

Varenas Lieldienu svinības 25. aprīlī notiek bijušajā Jaunzēlandes galvaspilsētā Oklendā, kur 25. aprīlī notiek grandiozs Lieldienu šovs „Royal Easter Show”. Šis tik tiešām ir vērienīgs festivāls, kurš sevī ietver gan Lauksaimniecības gadatirgu, gan dažādas izstādes un kultūras pasākumus, jautrības bērniem, dejas jauniešiem, balles senioriem un daudz citu norišu. Tradicionālā šī festivāla ēdienkarte gan nav īpaši veselīga, bet vienreiz gadā, it sevišķi tik lielos svētkos kā Lieldienas, to var atļauties. Oklendā 25. aprīlī ir jāēd picas, hotdogi un čipši.

Sekretāru dienu 1952. gadā sāka atzīmēt ASV, bet laika gaitā to par atzīmējamu dienu noteica Starptautiskā administratīvo darbinieku asociācija, kas 25. aprīli kā Sekretāru dienu reģistrēja pat kā īpašu preču zīmi. Tagad 25. aprīlī savus profesionālos svētkus svin ne tikai sekretāres un sekretāri, bet arī citi ofisu darbinieki (protams, izņemot direktorus un ministrus) – menedžeri, vadītāju asistenti, stenogrāfi un tamlīdzīgi.

Budas dzimšanas diena (28. aprīlis)

Kā jau visiem pasaules lielo reliģiju pamatlicējiem, arī Budam ir viena „nelaime”. Viņš ir garīga būtne, nevis pragmatiskas birokrātijas piekritējs. Tāpēc tā īsti neviens arī nezina, kurā konkrēti īsti datumā un stundā viņš ir nācis pasaulē. Šī iemesla dēļ Budas svētkus var svinēt visu gadu un katrā pasaules daļā svētās dienas tiek pielāgotas vietējām nacionālajām tradīcijām.

Kamēr vienviet jau ir nosvinēta Budas dzimšanas diena, bet citviet līdz tai vēl kāds laiciņš jāpagaida, Dienvidkorejā gatavojas Budas dzimšanas dienas svētkiem, kas tur katru gadu ir noliktas 28. aprīlī, kas ir arī oficiālie valsts svētki.

Budas dzimšanas dienu Dienvidkorejā par oficiāliem svētkiem atzina 1975. gadā un šai dienā daudzās valsts pilsētās notiek krāšanas parādes ar lākturiem, kas atgādina lotosa ziedus. Šajā dienā budistus tempļos visus cienā ar bezmaksas labdarības pusdienām un tēju. Vārdu sakot, 25. aprīlī būt Dienvidkorejā ir ļoti skaisti!

Bet, piemēram, Japānā gan uz Budas dzimšanas dienas cienastu neceriet, jo tur tā jau ir nosvinēta pēc jaunā kalendāra – 8. aprīlī. Japānas ticīgie savulaik pārgāja uz Gregora kalendāru, bet dienvidkorejieši tam pretojās. Tā nu Dienvidāzijā Budas dzimšanas dienu svin gan pēc vecā, gan pēc jaunā stila, kas pie tam vēl ir pielāgots mēness kalendāram. Gluži tāpat kā pie mums, kad ir jāatzīmē gan īstais Jaunais gads, gan vecais Jaunais gads.