Atjaunots Liepājas Latviešu biedrības nams
Pēc modernizācijas otrdien, 24. aprīlī, ir atklāts Liepājas Latviešu biedrības nams. Liepājas Latviešu biedrības nams ir tipisks pagājušā gadsimta 30. gadu arhitektūras piemineklis.
Modernizācijas gaitā tika veikta ēkas jumta seguma, logu un ārdurvju nomaiņa, fasāžu renovācija, griestu un sienu rekonstrukcija, apkures sistēmas renovācija, ūdensvada un kanalizācijas iekšējās sistēmas un iekšējo elektroinstalācijas tīklu daļēja nomaiņa, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas izbūve (izņemot kinoteātra un koncertzāles telpas) un citi darbi.
Būvniecības darbi ilga kopš pagājušā gada 1. jūnija un tie izmaksāja 833,5 tūkstošus latu. Būvdarbi notika Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta ietvaros.
Pašreizējā biedrības nama vēsture meklējama 1934. gadā, kad tā jaunbūvei Rožu laukumā tika izvēlēts arhitekta Jāņa Blaua projekts, kurš projektēja ēku konstruktīvisma un funkcionālisma garā. Projekts ir tipisks pagājušā gadsimta 30-to gadu arhitektūrai, tas ir lakonisks un lietišķs. Īpašs rituāls bija pamatakmens ielikšana 1934. gada 10. augustā, klātesot Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim. Kārlis Ulmanis, uzrunādams klātesošos, teica vēsturiskos vārdus, kuri ne vienu reizi vien ir citēti arī mūsdienās, jo atklāj šīs ēkas kultūrvēsturisko būtību: „Lai šis nams top celts par zīmi mūsu vienotībai, spēkam un stiprumam.” Šī svinīgā uzruna mūsdienās kalpo kā liecība par tā laika ideoloģiju, simboliku, vērtībām un tradīcijām, kuras valdīja Latvijā pēc Ulmaņa nākšanas pie varas.
2009. gadā Liepājas latviešu biedrības nama ēka iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
