Jēkabpils pilsēta - simt gadu jaunāka, nekā tika uzskatīts. VIDEO

Arheoloģiskie izrakumi, kas pagājušajā vasarā tika veikti Jēkabpilī, Rīgas un Brīvības ielu rekonstrukcijas laikā, atklājuši jaunas liecības ne vien par seno iedzīvotāju dzīves apstākļiem, bet arī par pilsētas izveidošanos. Izpētītas un daļēji restaurētas, šīs liecības līdz maija beigām aplūkojamas Jēkabpils Vēstures muzejā izveidotajā izstādē.

Arheologs Valdis Muižnieks Vidusdaugavas televīzijai skaidro, ka Jēkabpils pusē atrastie sadzīves priekšmeti maina līdzšinējos uzskatus par to, kad sākās pilsētas apdzīvotība: „Ir izteikti varianti, ka šeit apmetne pastāv jau kopš 16.gadsimta un pirmā dzīvesvieta jeb apmetne ir veidojusies pie Salas kroga tagadējās Ostas ielas rajonā. Bet mūsu atradumi, ko ieguvām visā pilsētas teritorijā, Brīvības ielas posmā un it īpaši vecajā tirgus laukumā pretī pareizticīgo klosterim, liecina, ka šī apbūve un apdzīvotība Jēkabpilī nevarētu būt sākusies ātrāk par 17.gadsimtu.”

Monētas, kas atrastas izrakumos, datējamas ar 17.gadsimtu, bet nav gandrīz nekādu liecību par to, ka 16.gadsimtā šeit būtu bijusi apdzīvota vieta. Arī kapsēta, kas tika atklāta pretī pareizticīgo klosterim Jēkaba ielā, apstiprināja šo pilsētas datējumu, jo atsegtie apbedījumi attiecas tieši uz 17.gadsimta 50.-60.gadiem.

Starp atrastajiem sadzīves priekšmetiem ir arī unikālas liecības. Arheoloģe Austra Engīzere stāsta: „No Krustpils puses svarīgākie atradumi ir monētas, viens no tiem ir skaitīšanas žetons, kuram analogu Eiropā pagaidām nav izdevies atrast, jo katra puse tam ir citam tipam piederīga. Otra monēta - Valtera fon Pletenberga monēta - arī ir ļoti reta - no 1526.gada. Vēl viens interesants atradums - sakta, kas veidota no Pētera I laika monētas. Tas arī ir unikāls atradums.”

Arheoloģiskie izrakumi atklāj jaunas liecības par Jēkabpils pilsētas vēsturi (Vidusdaugavas TV)