Prezidents: nepilsoņiem jācenšas uzlabot valsts valodas prasmi
Lai sekmīgi nokārtotu eksāmenu, naturalizēties gribošiem cilvēkiem ir jāuzlabo valsts valodas prasme, uzsver Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Tā trešdien pēc viesošanās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) žurnālistiem atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš jau trešdien tikšanās laikā ar premjeru Valdi Dombrovski plāno pārrunāt jautājumus par valsts valodas kursiem.
Bērziņš, iepazīstoties ar PMLP vadības prezentāciju, secinājis, ka Latvijā ir daudz cilvēku, kuri pilsonību varētu iegūt, izdarot pavisam vienkāršas darbības.
"Acīmredzami valodas apguve ir tas pats sarežģītākais jautājums, kam jāpievērš daudz lielāka uzmanība. Tas jau tiek darīts ar iespējām piesaistīt arī Eiropas fondus, lai šīs valodas mācības nodrošinātu. Tas ir izejas punkts, un to rāda statistika un arī cilvēku vēlmes, kas grib iegūt pilsonību. Tas ir sarežģītākais jautājums, un tas ir tas lauks, kur ir iespējas uzlabot un kur vajag uzlabot," pastāstīja Bērziņš.
Prezidents ar PMLP pārstāvjiem secinājis, ka tomēr ir darīts viss, lai pilsonības iegūšanas process būtu loģisks un saprotams.
"Tomēr izejas punkts ir valsts valodas prasme, jo, lai iegūtu nepieciešamās vēstures zināšanas, ir jābūt valodas prasmei. Ar valodu, izrādās, ir vislielākās problēmas ‒ ir vairāk nekā 40% cilvēku, kas neiztur valodas eksāmenu. Ja to uzlabo, pārējais pats par sevi pienāk klāt," norādīja prezidents.
Prezidents arī atzina, ka satraucoša problēma ir patvēruma meklētāju skaita pieaugums, jo pagaidām nekas neliecina, ka to skaits varētu samazināties.
"2011.gada rādītāji ir satraucoši. Tā ir tomēr sfēra, kur mums nekavējoties jānovērtē situācija un jārada nepieciešamās jaudas šim dienestam [PMLP], lai tas varētu rezultatīvi strādāt. Par 2011.gadu ir augsts skaitlis. un nav pamata domāt, ka tas mainīsies uz krituma pusi," sacīja prezidents.
PMLP dati liecina, ka pagājušajā gadā PMLP saņemts 2771 iesniegums par vēlēšanos naturalizēties, bet gadu iepriekš bijuši 3182 iesniegumi. Pagājušajā gadā 41% cilvēku nenokārtoja latviešu valodas prasmes pārbaudi, bet 2010.gadā ‒ 43%.
Satversmes pamatnoteikumu, Latvijas himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi pērn nenokārtoja 20%, bet gadu iepriekš ‒ 18% iedzīvotāju.
Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti 335 patvēruma meklētāji, bet gadu iepriekš ‒ tikai 61. Pērn visvairāk jeb 241 patvēruma meklētājs nāca no Gruzijas.
