Latvijas un Igaunijas prezidenti nedosies uz samitu Jaltā, Lietuvas prezidente vēl domā

Par to, ka Latvijas prezidents Andris Bērziņš neapmeklēs Centrāleiropas valstu prezidentu samitu Krimā, aģentūru BNS informēja prezidenta pārstāve Līga Krapāne. Viņa norādīja, ka lēmums par atteikumu doties uz samitu pieņemts 27.aprīlī.

Bērziņš uz samitu nedosies, jo atbilstoši iepriekš saskaņotajiem valsts augstāko amatpersonu ārvalstu komandējumu plāniem Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa no 10. līdz 11.maijam – tieši tad, kad notiks samits,– piedalīsies Baltijas valstu parlamentārajā seminārā, kas notiks Palangā. Tā kā Saeimas priekšsēdētājs aizvieto prezidentu viņa prombūtnes laikā, veidotos situācija, ka Latvijā nav abu augstāko amatpersonu.

"Ir jāizvairās no situācijām, ka Latvijas teritorijā vienlaikus neatrodas nedz Valsts prezidents, nedz Saeimas priekšsēdētājs," paskaidroja Krapāne un uzsvēra, ka šī atbilde ir izsmeļoša, atturoties no atbildes, vai, nedodoties uz samitu, arī Latvija protestē pret izturēšanos pret ieslodzījumā esošo bijušo Ukrainas premjerministri Jūliju Timošenko.

Igaunijas prezidenta kanceleja informēja – lai gan prezidents Tomass Hendriks Ilvess ir saņēmis ielūgumu uz 10.–11.maijā paredzēto samitu Jaltā, viņš uz to nevarēs ierasties, jo tajā laikā viņam paredzēts piedalīties Lennarta Meri konferencē par ārpolitikas un drošības jautājumiem, kas 11.–13.maijā notiks Tallinā.

Savukārt Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu, vai piedalīties Centrāleiropas valstu samitā Jaltā. Grībauskaite žurnālistiem sacīja, ka cilvēktiesību jautājumā Eiropā nedrīkst būt nekādas piekāpšanās, tomēr Ukrainas izolācija "būtiski ietekmētu vai apturētu tās Eiropas perspektīvu", tāpēc lēmums par piedalīšanos Jaltas sanāksmē būtu jāpieņem, izvērtējot "visus argumentus un reģiona ģeopolitiskās intereses". Lietuvas prezidente teica, ka ir dota sākotnējā piekrišana par viņas piedalīšanos samitā, "tomēr mēs tagad vērojam situāciju, lai redzētu, kas notiek".

Par to, ka neieradīsies samitā, ir paziņojuši arī Austrijas, Čehijas, Horvātijas, Itālijas, Slovēnijas un Vācijas prezidenti.

Pēc Ukrainas Ārlietu ministrijas sniegtās informācijas, samitā piedalīsies Albānijas, Bulgārijas, Maķedonijas, Melnkalnes, Moldovas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas prezidenti, bet sākotnējo piekrišanu devuši arī Bosnijas un Hercegovinas, Serbijas un Ungārijas prezidenti.

Timošenko ir paziņojusi, ka kopš 20.aprīļa ir pieteikusi badastreiku, jo, pārvietojot no cietuma uz slimnīcu, pret viņu ticis lietots fizisks spēks un viņai uz ķermeņa radušies asinsizplūdumi. Ukrainas ekspremjere jau ilgstoši sūdzas par veselības problēmām – viņai sāpot mugura.

Kijevas Pečoras rajona tiesa pērn oktobrī atzina Timošenko par vainīgu amata pilnvaru pārsniegšanā saistībā ar gāzes piegāžu līgumu parakstīšanu starp Ukrainu un Krieviju un piesprieda viņai septiņu gadu cietumsodu. Pagājušajā mēnesī pret viņu sākās jauna tiesas prāva saistībā ar apsūdzībām par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, zādzību un ienākumu ārvalstu valūtās slēpšanu laikā, kad viņa 90.gados vadīja enerģētikas uzņēmumu "United Energy Systems of Ukraine" (UESU).

Rietumvalstis pauž viedokli, ka Timošenko, kas ir opozīcijas partijas "Tēvzeme" līdere, tiek vajāta politisku motīvu dēļ. Šādu viedokli pauž arī Timošenko, kas savu vainu neatzīst.

BNS