Trūkst naudas Latvijas hokeja arēnu uzturēšanai
Ledus haļļu asociācija prasa hokeja hallēm piemērot samazinātu elektrības tarifu. Elektroenerģijas izmaksas veido lielāko daļu izdevumu ledus haļļu uzturēšanā.
Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurš no maija no izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa pārņems atbildību par sportu, šonedēļ nebija laika komentēt Ledus haļļu asociācijas priekšlikumu. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) uzsvēra, ka šāda ideja ir rūpīgi jāizvērtē.
Raidījums „Nekā personīga“ vēstīja, ka situācija hokeja arēnu saimniecībā sasniegusi kritisko, vairākas ledus halles jau pārtraukušas savu darbību un vairākas atrodas uz izdzīvošanas sliekšņa.
Arī Latvijas Hokeja federācija paziņojusi: ja valdības attieksme pret hokeju nemainīsies, tā atsauks Latvijas kandidatūru 2017.gada pasaules čempionāta rīkošanai.
Šogad no gandrīz 14 miljoniem latu, kas kopumā piešķirti sportam, 4,2 miljoni latu vēl aizvien tiek maksāti par trekno gadu uzceltajām sporta ēkām jeb tiek novirzīti valsts galvojumu atmaksai. Vēl naudu saņem olimpiskā komiteja, sporta skolas. Visu sporta veidu federācijas no kopējā šogad sportam piešķirtā finansējuma saņēmušas vienu miljonu, kas ir Latvijas hokeja federācijas gada budžets.
Latvijas Hokeja federācijas vadītājs Kirovs Lipmans secina, ka valsts hokeja federācijai šogad piešķīrusi 103 000 latu. Lai aizbrauktu uz pasaules čempionātu Zviedrijā, izlasei vien vajadzēja vairāk nekā 300 000 latu.
Lipmans ironizē: "Kamēr esmu federācijas vadītājs, ieguldu savu naudu. Kad vairs nebūšu, tad lai meklē citu tādu muļķi kā es..."
Savukārt Latvijas Olimpiskās komitejas vadītājs Aldons Vrubļevskis uzskata, ka būtu jāveic visu ledus haļļu inventarizācija, lai noteiktu to izmantošanas efektivitāti. Jāizvērtē noslodze un tas, cik bērnu tajās trenējas. Tad jāpieņem lēmums, kuras no ledus arēnām valstij jāatbalsta.
