Laikraksts: Klauža atklāsmes par darbu parlamentā atklāj nepatiku pret to

­ ­ Laikraksts "Diena" norāda, ka Līvānos Klaužs var justies kā karalis, jo viņa ieguldījums, izmantojot sakarus augstākajā varā, nav mazais. Kā savulaik sacīja Tautas partijas nu jau bijušais līderis Andris Šķēle, "Tautas partija Līvānus uzcēla no gruvešiem". Kad TP vairs nebija naudas un mazinājās arī vara, Klaužs ar visu Līvānu nodaļu pārgāja pie Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kas vēl bija valdošajā koalīcijā. Tiesa, tās iespējas nebija tik plašas, bet vismaz Latvijas valsts mežu ziedojumu 60 tūkstošu latu apmērā Klauža pārstāvētajai sociāli politiskajai novada attīstības biedrībai Līvāni, ar kuru ZZS ir līgums, tā vēl varēja sarūpēt.

Tagad arī ZZS ir opozīcijā, un Klaužs vairs nevēlas turēt pie sevis dusmas uz valdību un Saeimu, kura, viņaprāt, ir "tikai valdības piedēklis". Pagājušajā ceturtdienā Klaužam parlaments piešķīra bezalgas atvaļinājumu, un tieši todien portālā "politika.lv" parādījās intervija ar viņu, kurā deputāts nāca klajā ar vairākām atklāsmēm. Viņš pastāstīja, ka Saeimā uzturoties tikai divas dienas – trešdien un ceturtdien, bet pārējo laiku veltot uzņēmējdarbībai Līvānos.

"Es jau pats brīnos, kā par mani balso," pārsteigumu neslēpa deputāts. Uz Saeimu viņš neesot rāvies, un tas bijis tā kā pa jokam, kad 2006. gadā TP viņu – toreizējo Līvānu domes priekšsēža vietnieku – ielika sarakstā.

Kā Saeimas deputāta Klauža alga martā bijusi 1291 lats (kopā ar slimības pabalstu), citos mēnešos – vēl lielāka, turklāt viņš katru mēnesi saņem arī transporta izdevumu kompensāciju (piemēram, martā – 210 lati) un dzīvokļa īres kompensāciju (martā – 205 lati).

Viņš strādājot Rīgā un arī Līvānos, kur pašvaldībā cilvēki pie viņa rindā stāvot. Deputāta palīdze Ginta Kraukle ir arī domes sabiedrisko attiecību speciāliste. Taču no politiķa sacītā radās iespaids, ka viņa enerģija tiek veltīta uzņēmējdarbībai. Amatpersonas deklarācijā ir norādīta saistība tikai ar SIA"Līvānu mājas un logi", kas patiešām ir dāsns nodokļu maksātājs, ko apstiprināja pašvaldībā. Neoficiāli avoti pieļāva, ka deputāts palīdzot radiniekiem biznesā. No deklarācijas izriet, ka viņam pieder vairāki zemes un meža īpašumi Līvānos un arī citviet.

Telefonsaruna ar Klaužu notiek vairākās daļās, jo viņam šī brauciena laikā jāsazinās arī ar citiem cilvēkiem. Tad viņš paziņo, ka apstāsies ceļmalā, lai sameklētu dokumentus, kas vajadzīgi, lai ar skaitļiem varētu ilustrēt savas domas par šo valsti. Piemēram, politiķis min arī trūcīgo personu skaitu Līvānos – 2009. gadā esot bijušas tikai 105 trūcīgās ģimenes, bet 2011. gadā – jau 768. Savukārt pie Kokneses viņš negaidīti paziņo, ka, par spīti vēsajam laikam, nolēmis nopeldēties. Peldēšana un volejbols ir arī viņa oficiālajā CV ierakstītas nodarbošanās, un vismaz vienā no tām, spēlējot volejbolu veterānu komandā, viņš joprojām gūst labus panākumus.

Lūgts nosaukt tuvāko domubiedru politikā, Klaužs padomā un saka, ka Raimonds Pauls varētu būt. Kad abi vēl bija TP, viņiem esot saskanējis. Kaut kas kopīgs patiešām ir. Ne viens, ne otrs nekad negāja tribīnē runāt, bet abi atļāvās pateikt to, ko domā. Vairāku gadu garumā vērotais rada iespaidu, ka Klauža domubiedri bija arī pašvaldību ministri. Kad 9.Saeimā toreizējais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs ieradās Saeimā, nepagāja ilgs laiks, kad viņam līdzās jau bija iekārtojies Klaužs.

Varbūt, tieši pateicoties šīm lietišķajām sarunām, Līvāni 2007.gadā iekļuva to 17 pilsētu skaitā, kas varēja pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda pilsētvides naudu reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšanai. Preiļiem kā rajona centram neizdevās iekļūt šajā sarakstā.

Klaužs labi sapratās arī ar nākamajiem ministriem Edgaru Zalānu (TP) un Raimondu Vējoni (ZZS). Tagad kaut kas ir būtiski mainījies, un tas jūtams arī Klauža teiktajā: "Mums ir ministrs, kurš stāsta, ka Latvija ir lāču zeme, un tikai domā, kā lāčiem laupīt vīrišķību." Viss liecina, ka ar ministru Edmundu Sprūdžu no Valda Zatlera vadītās Reformu partijas politiķim ir grūtības atrast kopīgu valodu, kas ir būtisks kavēklis darbam pašvaldības labā.

Līvānu novada domes priekšsēdis Andris Vaivods atceras, kā 2001.gadā Klaužs veidojis sarakstu Līvānu domes vēlēšanās un piedāvājis arī viņam tajā startēt. "Jānis ir patriots un rīcības cilvēks, un tāpēc par viņu arī balso," saka pašvaldības vadītājs, atgādinot, kā toreiz Līvānos bija bedrainas ielas, kas naktī slīgušas tumsā, poliklīniku slēdza un uzņēmumi brukuši. Vaivods piekrīt, ka "Jānis nav vienkāršs cilvēks un – kad viņš runā, tas nepatīk daudziem, bet tajā, ko viņš saka, ir liela daļa taisnības".

Arī Līvānu novada priekšnieks īsti nepasaka, ar ko ik dienu Klaužs nodarbojas, tikai norāda uz nepārtrauktu rosību, jo tikšanās viņam esot viena pēc otras – Līvānos, Daugavpilī, Rēzeknē. Par deputāta darbību saņemtas pateicības arī no kristīgajām konfesijām. Pie viņa nākot daudzi, kuriem Klaužs palīdzot ar savām idejām. Lūgts konkretizēt, Vaivods min, ka, pateicoties Klauža uzņēmībai, Līvānos esot lielveikals "Maxima" ar diviem XX. «Viņam pašam dzīvē viss grūti nācis. Kad mācījās mežsaimniekos, tad iztiku pelnījis ar muzicēšanu,» stāsta Vaivods.

Kad Klaužu ievēlēja Līvānu domē pirmo reizi, viņš bija Latvijas valsts mežu Dienvidlatgales mežsaimniecības izpilddirektors. Tāpēc varētu arī saprast, ka LVM ziedojumu saņēmēju vidū bija Klauža pārstāvētā biedrība. Kad piemin šo atbalstu, deputāts mudina paskatīties, kā šie līdzekļi ir izlietoti. Lietderību apšaubīt nav pamata – tā tikusi gan sportam, gan labdarībai, taču var pieļaut, ka Latvijā ir vēl neskaitāmas vietas, kam tā būtu noderējusi, bet tām nav sava pārstāvja Saeimā. Ja pārlūko J. Klauža aktivitātes, tās vairāk varētu saistīt ar pašvaldības, nevis Saeimas deputāta kompetenci.

Deputāta bijušais kolēģis no TP Māris Kučinskis, kurš arī startēja vēlēšanās no ZZS saraksta, bija tas, kuram Klaužs asociējās ar Līvānu karali. Cilvēki novērtē to, ko viņš pašvaldībai sarūpējis, un tāpēc atbalsta. «Latgalē tas strādā, Vidzemē gan neietu cauri,» piebilst Kučinskis.

Klaužs nejūtas vainīgs par neiekļaušanos Saeimas darbā, jo viņam jāstrādā Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijā, kur blakus Aleksejam Loskutovam «esmu kā balta lapa – ne es kaut ko saprotu, ne mani tas interesē». Taču, kad komisija aizbraukusi uz cietumu, "tad mēs ar Gunāru Rusiņu vienīgie iegājām kamerā". Arī ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis labprāt strādātu Tautsaimniecības komisijā, kur vēlas būt Klaužs, bet Saeimā ir tāda kārtība, ka nevar visi iet uz vienu komisiju un A. Brigmanis jau gadiem piedalās Cilvēktiesību komisijas darbā. Taču par kolēģi frakcijas vadītājs saka tikai to labāko: "Viņš Līvānu novadā ir godājams cilvēks, es respektēju viņa viedokli."

Klaužs nav nevienā partijā, jau otro reizi no ZZS saraksta viņš startēja uz līguma pamata. 11.Saeimas vēlēšanās Klaužs bija pieteikts ar trešo numuru, bet izkonkurēja saraksta līderi Staņislavu Šķesteru, kurš Saeimā neiekļuva. Vēlēšanu rezultātus lūkojot, var pamanīt, ka tieši Līvānos Klaužs visvairāk atbalstīts ar plusa zīmi, bet Šķesters ir svītrots, lai gan plusu kopumā viņam pat bija vairāk.

Klaužs uzsver, ka neesot organizējis nekādu svītrošanu. Uz vaicāto, ko viņš ir izdarījis kā deputāts, Klaužs atbild ar pretjautājumu: "Un ko ir izdarījuši tie, kas sēž no pirmdienas līdz piektdienai? Vai viņi vispār zina, kas ir viņu vēlētāji? Es zinu."

Šo jautājumu "Diena" uzdeva arī ZZS līderim Raimondam Vējonim, kurš, brīdi padomājis, Klauža ieguldījumu Saeimas darbā raksturoja ar secināto: «Jānis atbrauc no Latgales ar skaidru viedokli un pasaka pārējiem deputātiem, ko cilvēki domā par Saeimu un valdību."

Esmu Saeimā tā kā pa jokam