Ušakovs 9.maija uzrunā aicina latviešus un krievus būt vienotiem
Lai vairotu saskaņu Latvijas sabiedrībā, cilvēkus jāpārstāj dalīt pēc valodas un nacionālās piederības, uzrunā 9.maija vakarā pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņas centrs").
"Veterāni uzvarēja nacismu tāpēc, ka viņi nedalīja cilvēkus pēc nacionālās pazīmes, pēc dzimtās valodas, pēc ticības. Viņi kopā stājās pretī absolūtajam ļaunumam kara laikā. Kopā bija arī 130.Latviešu strēlnieku korpusa cīnītāji un krievu karavīri, ukraiņi, baltkrievi, ebreji, gruzīni. Desmitiem dažādu nacionalitāšu pārstāvji. Arī Lielbritānijas, Francijas, ASV cīnītāji," uzrunā krievu valodā klāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs.
Viņš pauda nožēlu, ka toreizējā savstarpējā saskaņa ar gadiem zudusi. "Labais uzvarēs tikai tad, kad mēs pārstāsim šķelties pēc kaut kādām pazīmēm. Kad latvieši un krievi būs kopā, tad mums nevajadzēs organizēt referendumus, lai spētu vienoties. Un lai cienītu, novērtētu cits cita tradīcijas, uzskatus, kultūru, valodu," teica Ušakovs.
Uzrunas noslēgumā pārejot uz latviešu valodu, Rīgas mērs pauda pateicību 130.Latviešu strēlnieku korpusa veterāniem un visiem latviešu veterāniem un partizāniem. "Viņiem pēdējos gados savā tēvu zemē gāja īpaši grūti, kā katrs no jums var lieliski saprast. Bet viņi izturēja," teica Ušakovs.
Jau vēstīts, ka Rīgā trešdien pie Uzvaras pieminekļa aptuveni 10 tūkstoši cilvēku atzīmē Uzvaras dienu.
Latvijā kopš 1995.gada Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu atzīmē 8.maijā, kad Latvijā notiek vairāki piemiņas pasākumi.
Krievijā un citur Neatkarīgo valstu sadraudzībā (NVS), kā arī daļā Latvijas sabiedrības, Uzvaras dienu jeb 9.maija svētkus svin par godu PSRS uzvarai Otrajā pasaules karā pār nacistisko Vāciju, jo 1945.gada 9.maijā pēc Maskavas laika Padomju Savienība un Vācija parakstīja aktu par Vācijas kapitulāciju.
Citur Eiropā, tostarp Latvijā, nacisma sagrāvi atceras 8.maijā, jo 1945.gada 8.maijā stājās spēkā akts par kapitulāciju, kuru Vācija 7.maijā parakstīja ar antihitleriskās koalīcijas sabiedrotajiem. Šo aktu Staļins atzina par nepietiekamu, un pēc viņa prasības Vācija vēlāk parakstīja jau minēto atsevišķo kapitulācijas aktu ar PSRS.
