Atsāk ražot Latvijas velosipēdu leģendu - bērnu trīsriteni „Spārīte”. FOTO
Siguldā atsākta kādreiz populārā bērnu trīsriteņa „Spārīte” ražošana. Pašlaik rūpnīcā „Velomachine” var saražot līdz 2000 „Spārītēm” mēnesī un tās drīzumā eksportēs uz Spāniju, Vāciju, Somiju un citām zemēm.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Rīgā pirms gandrīz mēneša tika prezentēts pirmais Latvijā ražotais jaunais „Ērenpreiss” velosipēds. Kādreiz, pirmskara Latvijā, „Ērenpreiss” velosipēdi bija ne tikai labi pārvietošanās līdzekļi, bet arī liecināja par Latvijas velosipēdu ražošanas sasniegumiem. Nu ir atdzimusi vēl viena Latvijas veloleģenda.
Arī padomju laikā Latvija varēja lepoties ar augstas klases riteņiem. Viens no padomju gados populārākajiem Latvijā ražotajiem velosipēdiem bija bērnu trīsritenis „Spārīte”, ko ražoja Daugavpils pievadķēžu rūpnīcā. No pusotra līdz pieciem gadiem veciem bērniem domātie velosipēdi bija populāri ne tikai PSRS un tā dēvētajā sociālistiskajā nometnē, bet arī kapitālistiskajā pasaulē.
Pēc PSRS sabrukuma „Spārītes” ražošana tika pārtraukta, bet nu tā atkal ir atsākta, pie tam rūpnieciskos apmēros. Tiesa gan, tagad „Spārīti” nemontē vis Daugavpilī, bet gan Siguldā. Siguldā dibinātā rūpnīca „Velomachine” mēnesī var saražot līdz 2000 bērnu trīsriteņu un ražotne paplašinās, raksta „Rīgas Apriņķa Avīze”. Pagaidām „Spārīti” var nopirkt tikai Latvijā un Lietuvā, bet ir jau pasūtījumi no ārzemēm. „Spārīti” plānots eksportēt uz Vāciju, Spāniju, Zviedriju, Norvēģiju un Somiju, kur joprojām ar labu vārdu piemin savulaik Daugavpilī ražoto „Spārīti”. Pie tam „Spārīte” paliks oriģināls Latvijas produkts, ko neviens cits nedrīkstēs kopēt – rūpnīca „Velomachine” ir iegādājusies partentu, kas tai vienīgajai turpmākos 25 gadus ļauj ražot un tirgot „Spārīti”.
Izejmateriāli un dažādas detaļas „Spārītei” ir iegādātas no Eiropas Savienības valstu ražotājiem, bet riteņa rāmis, skaviņas, stūre un riteņi top Siguldā.
Pirmie „Spārītes” testētāji bija rūpnīcas „Velomachine” valdes priekšsēdētāja Edmunda Liepiņa bērni – piecus gadus vecā Lauma un divgadīgā Ieva. „Skatos, kā viņas brauc, un vērtēju trūkumus un lietas, ko vajadzētu uzlabot. Varētu teikt, ka mazākā meita minās un brauc, bet lielāka gonko,” smej Liepiņš.
Par to, kā radās ideja atjaunot leģendārās „Spārītes” ražošanu Liepiņš „Rīgas Apriņķa Avīzei” stāsta: „Ļoti gribēju, lai mana meita iemācās braukt ar riteni. Biju viņai iegādājies ķīniešu divriteni ar papildritenīsiem, taču tas bija nestabils – gāzelējās. Meitiņai bija bail braukt. Meklēju kaut ko stabilāku, līdz atradu „Spārīti”. Pusgada laikā meitiņa nevarēja iemācīties braukt ar ķīniešu riteni, bet ar „Spārīti” to apguva pāris dienu laikā.”
