Latgalē kopš pērnās vasaras turpinās trihinelozes uzliesmojums
Latvijā šā gada pirmajos četros mēnešos reģistrēts 31 trihinelozes gadījums, no tiem lielākā daļa – 27 – Latgales reģionā, pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Laura Ševčenko.
Trihineloze ir parazitāra slimība, ar kuru var saslimt, lietojot uzturā svaigu vai termiski nepietiekami apstrādātu cūkas vai medījuma gaļu, kas inficēta ar trihinellām.
"No epidemioloģijas viedokļa situāciju vērtējam kā uzliesmojumu, kas sācies pagājušā gada vasarā konkrētajā teritorijā un turpinās joprojām," norādīja SPKC epidemiologi.
Līdz šim Latgales reģionā situācija bijusi relatīvi mierīga. Pagājušā gada pirmajos četros mēnešos Latvijā reģistrēts tikai viens trihinelozes gadījums, bet gadā kopumā – 52.
Speciālisti uzsver, ka saslimšana ar trihinelozi ir nopietna un smagākos saslimšanas gadījumos pacientiem var būt kustību koordinācijas un sirdsdarbības traucējumi.
Ševčenko sacīja, ka SPKC epidemiologi veic visu slimnieku aptaujas, noskaidro citas personas, kuras bijušas vienādos inficēšanos apstākļos, nodod informāciju ģimenes ārstiem medicīniskajai novērošanai, informē sabiedrību par trihinelozes simptomiem un profilakses pasākumiem.
Aptaujās secināts, ka 11% gadījumu cilvēki saslimuši, lietojot uzturā medījuma gaļu, bet 89% – lietojot cūkgaļu.
“No katra slimnieka iegūtā informācija ir izanalizēta un nodota Pārtikas un veterinārajam dienestam, kas turpina izmeklēšanu infekcijas avota noskaidrošanai," paskaidroja SPKC pārstāve.
Jau vēstīts – lai cīnītos pret trihinelozes straujo izplatīšanos Daugavpils novadā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aprīlī sācis novadā reģistrēto dzīvnieku novietņu un gaļas tirdzniecības vietu kompleksās pārbaudes.
Mediķi atgādina, ka ar trihinelozi cilvēks inficējas, ja tiek apēsta gaļa vai gaļas izstrādājums, kas satur dzīvotspējīgus trihinellu kāpurus, kuri kuņģī kuņģa sulas ietekmē atbrīvojas no saistaudu kapsulas, nonāk tievajās zarnās, un pēc 1–2 dienām no tiem izveidojas pieauguši tārpi. Pēc apaugļošanās mātītes dēj olas, no tām attīstās jauni kāpuri, kas cauri zarnu sieniņai nokļūst asinsritē, ar asinsplūsmu tiek iznēsāti pa visu organismu un lokalizējas muskulatūrā.
Pirmie inficēšanās simptomi ir sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, caureja, kas var parādīties 2–3 dienas pēc inficēšanās. Trihinelozei raksturīgie simptomi parasti parādās 8–15 dienu laikā pēc inficēšanās. Taču šis laiks var svārstīties pat no piecām līdz 45 dienām.
Simptomu parādīšanās, kā arī slimības smagums atkarīgs no tā, cik daudz trihinellu kāpuru nokļuvis organismā.
Trihinelozes klīniskā attīstība ir ļoti atšķirīga – no bezsimptomu formas līdz pat ļoti smagai saslimšanai ar letālu iznākumu. Slikta dūša, vemšana, caureja, nogurums, sāpes vēderā parasti ir pirmie trihinelozes simptomi, kuriem vēlāk pievienojas slimības raksturīgākie simptomi – drudzis, sāpes muskuļos, plakstiņu un sejas tūska, acu gļotādas iekaisums, niezoši alerģiski izsitumi uz ādas, kā arī stipra svīšana, vispārējs vājums, sāpes locītavās un sāpes elpojot, ja trihinellu kāpuri lokalizējas diafragmā vai starpribu muskuļos. Smagos slimības gadījumos iespējami kustību koordinācijas un sirdsdarbības traucējumi.
Vieglos saslimšanas gadījumos reti kad iespējams noteikt īsto iemeslu, un tad trihineloze var tikt diagnosticēta kā gripa vai kāda cita vīrusu slimība.
Lai izvairītos no saslimšanas ar trihinelozi, mediķi aicina nelietot uzturā nezināmas izcelsmes gaļu, kā arī gaļu, kas nav pārbaudīta veterinārajā laboratorijā un atzīta par veselībai nekaitīgu; uzturā lietot tikai termiski pareizi apstrādātu cūkas un meža dzīvnieku gaļu – svarīgi, lai temperatūra visās daļās sasniegtu vismaz 71°C, apstrādes ilgums – aptuveni 2–2,5 stundas vai kamēr gaļa izmaina krāsu no sārtas uz pelēku arī gaļas dziļumā, kas ir pietiekami droša pazīme.
Ēdienus (tostarp šašliku) ieteicams gatavot, gaļu sagriežot nelielos gabaliņos, lai arī dziļākajos slāņos tiku sasniegta trihinellu iznīcināšanai nepieciešamā temperatūra. Trihinellas efektīvi iznīcina gaļas pilnīga sasaldēšana, cūkgaļas uzglabāšana līdz 15 centimetru biezos gabalos -15°C temperatūrā 30 dienu vai -25°C temperatūrā 10 dienu. Biezāki gaļas gabali -25°C temperatūrā jāuzglabā vismaz 20 dienu.
Speciālisti norāda, ka meža dzīvnieku gaļas sasaldēšana zemās temperatūrās atšķirībā no mājcūku gaļas pilnībā neiznīcina trihinellas. Cūkgaļa jāmaļ atsevišķi no citu dzīvnieku gaļas vai arī rūpīgi jāiztīra maļamā mašīna pirms un pēc citas gaļas apstrādāšanas. Gaļas sālīšana, žāvēšana, kūpināšana vai gatavošana mikroviļņu krāsnī pilnībā neiznīcina trihinellas.
BNS
