"Neglaimojoši Latvijai" - pētnieks Austers par to, ko īsti nozīmē bēgļu mukšana prom
Bēgļu aizmukšana no Latvijas ir nostādījusi mūsu valsti ne īpaši glaimojošā situācijā, turklāt tā ir arī indikācija, ka solidaritāte patvēruma meklētāju uzņemšanā nevar būt tikai formalitāte, tā Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) publikāciju apkopojumā "Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017", kura prezentācija norisināsies 18.janvārī, norādījis LĀI pētnieks Aldis Austers.
Rakstā par imigrāciju un bēgļiem Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā pētnieks norādījis, ka situācija ES kopumā ir ļoti nestabila un, mainoties "vējiem", krīze var atjaunoties ar pilnu spēku. Turklāt, kā atgādinājis Austers, situācijas pagaidu stabilizācija panākta, pateicoties pagaidu risinājumiem, tāpēc ES iestādes un dalībvalstis nedrīkst iegrimt pašapmierinātībā - nepieciešams turpināt darbu, lai tiktu radīti pastāvīgi mehānismi situācijas normalizācijai šādu bēgļu krīžu gadījumos.
LĀI pētnieka ieskatā, šajā jautājumā nozīmīgu lomu turpinās spēlēt Turcija, savukārt ES jāpieliek visas iespējamās pūles, lai stabilizētu situāciju Sīrijā un atjaunotu valsts varas normālu funkcionēšanu arī citās Ziemeļāfrikas valstīs, kuras ir cietušas pilsoņu karos. "Tā kā šo mērķi nebūs iespējams sasniegt īstermiņā, ES patvēruma meklētājiem ir jānodrošina plašākas legālas ieceļošanas iespējas, lai samazinātu upuru skaitu Vidusjūrā un ierobežotu cilvēku kontrabandistus," uzskata pētnieks.
Viņa skatījumā, ne mazāk nozīmīgi ir panākt efektīvāku atraidīto vai izraidīto patvēruma meklētāju atgriešanu trešajās valstīs. Šajā ziņā ES līdz šim nav īpaši labi veicies, jo izraidīšana ir atkarīga no partnervalstu ieinteresētības sadarboties.
LĀI pētnieka ieskatā, Latvijas valdības lēmums atbalstīt ES pārvietošanas programmu un nepievienoties Višegradas valstu grupai bloķēt šo programmu bija pareizs. "No Latvijas interešu viedokļa ir būtiski atbalstīt tādus risinājumus, kuri mazina spriedzi dalībvalstu vidū, turklāt ļauj Latvijai pozicionēt sevi kā uzticamu partneri. Vācija ir uzņēmusi vairāk nekā trešo daļu no visiem patvēruma meklētājiem, tāpēc Latvijai ir būtiski sadarboties ar Vāciju, veidojot mehānismus krīzes noregulējumam," norādījis Austers.
Pētnieks arī uzsvēris, ka no Latvijas viedokļa 776 patvēruma meklētāju uzņemšana nav problēma, jo patiesībā pat desmit reizes vairāk patvēruma meklētāju nesagādātu Latvijai nekādas problēmas, taču bēgļu aizmukšana ir nostādījusi Latviju ne īpaši glaimojošā situācijā. "Tā ir indikācija, ka solidaritāte patvēruma meklētāju uzņemšanā nevar būt tikai formalitāte, ka nepieciešams nopietni domāt par to, kā organizēt bēgļu integrāciju Latvijas sabiedrībā, mazinot sabiedrības aizspriedumus un atvēlot pietiekami daudz līdzekļu, lai bēgļi spētu sevi nodrošināt līdz pastāvīga iztikas avota atrašanai," norādījis Austers.
Secinājumos pētnieks uzsvēris, ka valdībai jādomā par to, kā veicināt patvēruma meklētāju nodarbinātību un kā nodrošināt vairāk informācijas par arābu un citu tautību musulmaņu kultūru un tradīcijām.
LĀI publikācijas mērķis ir sniegt izvērtējumu un izpratni par Latvijas ārējās un drošības politikas izaicinājumiem 2017.gadā. Autori analizē 2016.gada notikumus un lēmumus, cenšoties iezīmēt Latvijas ārējās un drošības politikas scenārijus un rekomendācijas šim gadam. Grāmatā paustie autoru viedokļi neatspoguļo LĀI, Saeimas, Ārlietu ministrijas vai Frīdriha Eberta fonda nostāju.
LETA/Foto: Edijs Pālens/Ieva Čīka/LETA
