Advokātiem reizi gadā obligāti būs jāpiedalās kvalifikācijas celšanas apmācībās

Obligāta ikgadējā advokātu kvalifikācijas celšana ir Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) iniciatīva, kas tika atbalstīta jau 30.martā notikušajā advokātu kopsapulcē. Kā skaidroja ZAP, tās ir "kardināli jaunas prasības, kas iepriekš nebija noteiktas ar normatīvo aktu, un to mērķis ir nodrošināt regulāru Latvijā praktizējošu advokātu pašizglītošanos un sekmēt efektīvāku tiesu procesu darbu."

Kā pastāstīja ZAP priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, patlaban tiek gatavots noteikumu projekts, kas regulēs kārtību, kādā ir jāveic kvalifikācijas celšana un kā šis process tiks kontrolēts. Plānots, ka noteikumi tiks apstiprināti līdz šī gada 1.jūlijam un stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Daudzās Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā, obligātā advokātu kvalifikācijas celšana jau ir ieviesta. Kā atzina šo noteikumu izstrādes darba grupas pārstāvis advokāts Ivars Grunte, apmācību prasības Eiropā svārstās no 12-24 stundām gadā, tādēļ Latvijā tika rosināts palikt pie vidējā un noteikt, ka katram advokātam apmācībām un kvalifikācijas celšanai jāvelta vismaz 16 stundas gadā.

Grunte skaidroja, ka advokātu vidū ir arī cilvēki, kuri uzskata, ka visam darba mūžam pietiek ar vienreiz iegūtu jurista diplomu un nokārtotu advokāta eksāmenu, tomēr tas neesot pareizi. Advokātu obligātā kvalifikācijas celšana būšot pozitīvs solis visai tiesu sistēmai. "Mazāk kļūdu pieļausim paši, klients saņems profesionālāku palīdzību, tiesai būs vieglāk strādāt un panākt rezultātu," cer Grunte.

Latvijā ir ap 1400 advokātu un advokātu palīgu. Ievērojama daļa no viņiem jau patlaban brīvprātīgi un regulāri velta laiku un līdzekļus apmācībām un kvalifikācijas celšanai, taču, iestrādājot to kā prasību visiem advokātiem, tā tiks attiecināta uz ikvienu kolēģi, un par tās nepildīšanu varēs iestāties Advokatūras likumā noteiktā atbildība. Šī iniciatīva ir viens no advokātu pirmajiem soļiem tiesu sistēmas sakārtošanas veicināšanā, norāda ZAP.

LETA