Liepājnieks Anglijā paverdzina latviešu viesstrādniekus

Solīda darbā iekārtošanas firma un dāsnas atlīdzības solījumi ir tikai aizsegs tam, lai no Latvijas uz Angliju tiktu sūtīti darba meklētāji, kuri pēc tam spiesti nelegāli, bez jebkādiem īres līgumiem un darba tiesiskām attiecībām smagi strādāt, lai, dzīvojot pusbadā, kaut ko atlicinātu sev, raksta Liepājas laikraksts „Kurzemes Vārds”. Anglijā par vergturi „piestrādā” bijušais liepājnieks Juris Štāls, noskaidroja „Kurzemes Vārds”.

Liepājas laikraksts stāsta par murgu, kas Anglijā bija jāpiedzīvo Ivetai un viņas vīram Imantam. Licencēta darbā iekārtošanās firma „Aventus Latvia” viņiem par 300 latiem solījusi pakošanas darbu uzņēmumā „Kerry Foods Limited” Linkolnšīras provinces Spaldingā. Solīta 40 stundu darba nedēļa, saņemot 6,08 mārciņas stundā. Mutiski firmā arī apgalvots, ka par virsstundu darbu viņi saņemšot 11 mārciņas stundā. Tāpat strādājošajiem piesolīja dzīvesvietu par 65 mārciņām nedēļā.

Iveta un viņas vīrs nokārtojuši visas formalitātes, sēdušies lidmašīnā un devušies prom. Kad nokļuvuši Spaldingā, pazvanījuši uz „Aventus Latvia” norādīto tālruni puisim vārdā Oļegs, kurš, kā norunāts, ieradies pēc viņiem ar mikroautobusu.

„Jau tajā pašā vakarā Oļegs pavēlēja samaksāt 260 mārciņu – par divu nedēļu dzīvošanu. Tas nekas, ka nedēļa bija jau pusē. Oļegs vēl paziņoja, ka nezina, kad būs darbs. Taču, kad pati stingri iebildu, ka neesmu šeit atbraukusi maksāt par sēdēšanu istabā, nākamajā rītā tomēr jau strādājām,” stāsta Iveta. Viņa ar vīru tur pabijusi nepilnas 3 nedēļas, līdz sapratusi, ka tā ir viena labi izplānota naudas slaukšanas un tautiešu izkalpināšanas mašinērija, un viņus aptīra, cik vien iespējams.

Varenais Juris no Spaldingas

Vispirms jau neviens pat neieminējās kaut ko par darba vai īres līguma slēgšanu. Dzīvoja viņi abi vienā no trim mājiņas istabām, kur bija sabāzti pa diviem cilvēkiem. Katrs no tiem maksāja nedēļā 65 mārciņas plus vēl 10 par komunālajiem pakalpojumiem. Nedēļā viņi pa sešiem samaksāja 450 mārciņas, lai gan visa šī trīsistabu mitekļa īres tirgus cena ir tikai ap 120 mārciņām. Peļņa tikusi kādai galvenajai personai, kas tur visu rīkojot. Viņam vārdā Juris. Strādnieki paši viņu neredzot, Juri pat nedrīkstot traucēt bez ļoti būtiska iemesla.

Viņa labā roka – Oļegs - arī dzīvojot uz strādnieku rēķina, no katra par vešanu uz darbu ik dienas iekasējot pa piecām mārciņām. Atšķirībā no solītā darba „Kerry Foods Limited” nebija ne smakas. Tā vietā cilvēki katrreiz vesti uz savu vietu – te mizot kartupeļus, te stādīt puķes.

Ivetai algu maksāja aploksnē, vīram – kaut kādos mistiskos čekos, ko varēja atprečot naudā pārdesmit kilometru attālajā Spaldingā. Lai tur nokļūtu, jāmaksā Oļegam 5 mārciņas. Un vēl – šos čekus ļoti bieži nebija iespējams atprečot. Viendien, kad Ivetas vīrs šo čeku nav varējis atprečot naudā, Oļegs izgrābstījis no Ivetas aploksnes visu naudu un vēl licis no kaimiņiem aizņemties, jo, lūk, Jurim parādā palikt nedrīkstot.

Tā viņi tur vadījuši dienas, badojoties vai ēdot ceptus kartupeļus un saprotot, ka te ir īsta 21. gadsimta verdzības iekārta. Sūdzēties nedrīkstot, pārējie brīdinājuši. Tad veselu nedēļu darbu nedod vai vispār uz ielas var izmest.

Reiz Imantam darbā pat čeks nav iedots. Mērs nu bijis pilns, un Iveta Oļegam veltījusi skarbākus vārdus - pavēstījusi, ka grasās sūdzēties. Tad viņu tālrunī atskanējis zvans no paša Jura.

„Ko jūs te iedomājieties kaut kādas pravas kačāt,” viņš bļaustījies. Kad Iveta teikusi, ka viņš ir parādā naudu, Juris pavēlējis vīram, lai aizverot muti savai sievai, kamēr vīri runā. Piedraudējis, ka tūlīt pat varot aizbraukt un izmest viņus laukā. Un lai nekur nedomājot sūdzēties, jo viņam ar Rīgas firmu neesot nekāda sakara.

„Nebiju gaidījusi, ka kaut kas tāds iespējams 21. gadsimtā, turklāt tādā labklājīgā valstī. Mēs vairs negribējām atbalstīt šādu biznesu, tādēļ devāmies prom. Loģiski, ka iedzīvojāmies zaudējumos, tāpēc prasīsim atpakaļ naudu no firmas,” piebilda Iveta.

Topošos vergus „apstrādā” vergtura māte

To, ka Štāla aktivitātes nav pārspīlētas, apliecināja arī Signe Millere no Pierīgas, kura sociālajā portālā atsaucās uz aicinājumu sniegt ziņas par „lielo Juri no Spaldingas”. Viņa pastāstīja, ka kopā ar vēl trīs jauniešiem pērn augustā atsaukusies sludinājumam, un esot notikusi sarakste ar Štāla māti, kura tobrīd dzīvojusi Liepājā. „Viņa mājās dzīvosiet. Viņš arī piemeklēs darbus. Viņa iestrādātajai disciplīnai jāpakļaujas… Sākumā darbs šķitīs smags, kamēr pieradīsiet,” brīdinājusi Jura mamma.

Signe un vēl trīs jaunieši devušies turp. Signe stāsta, ka pats mokošākais bijis, ka visu laiku vajadzēja būt gatavam doties uz darbu. „Varēja septiņos no rīta piezvanīt un pateikt, ka pēc 10 minūtēm jādodas uz darbu. Ja atteiksies, var izmest uz ielas. Tas bija vājprāts! Pat uz veikalu gājām ar darba drēbēm somā,” atceras Signe. Un, protams, par īri maksājuši trīskārt, un alga, ko Juris pamatīgi apcirpis, saņemta aploksnēs. Tādēļ jaunieši samērā ātri laidušies no turienes prom. Vēlāk, kad saņemts nodokļu paziņojums, apstiprinājies, ka darbs pie Jura bijis absolūti nelegāls.

Ar pašu Štālu „Kurzemes Vārdam” sazināties neizdevās. Zināms tikai, ka viņš ir ap 30 gadu vecs liepājnieks, kurš biznesu, kas, kā tagad izrādās, ir ļoti savdabīgs, uzsācis pirms apmēram trim gadiem. Viņa labā muguras lokot ap 60 iebiedētu tautiešu pēc noregulētas shēmas – viņi visi maksājot reālai tirgus situācijai neadekvātu cenu par dzīvesvietu un transportu, tāpat pastāv aizdomas, ka šī liepājnieka kabatā ieplūst arī viņu virsstundu darba samaksa.

SIA „Aventus Latvia”, ar kuras starpniecību Latvijas ļaudis nonāk Štāla beztiesiskā verdzībā, pārstāve Aleksandrina atzina, ka viņai Jura Štāla vārds ir zināms, bet ar šo personu sadarbošanās notiek tikai par dzīvesvietām. Viņai neesot bijis ne jausmas, ka Štāls organizējot kaut kādus darbus. „Aventus Latvia” par to neesot atbildīga. Vaicāta pēc Štāla tālruņa numura, Aleksandrina atzina, ka viņai esot tikai Jura palīga Oļega numurs. Un tā arī nespēja atbildēt uz jautājumu, cik nopietni var paļauties uz sadarbību ar cilvēku, ar kuru viņi pat nespēj sazināties.

Kasjauns.lv/Foto: Shutterstock