Pēdējos četros gados par 30 000 pieaudzis invalīdu skaits
Pēdējo četru gadu laikā Latvijā par 30 000 pieaudzis cilvēku ar invaliditāti skaits, informēja Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Brīvmane.
LM norāda, ka invalīdu skaita pieaugums krīzes un pēckrīzes periodā ir vērojams arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šo tendenci ministrija skaidro ar cilvēku finansiālās situācijas pasliktināšanos, kas negatīvi ietekmē iespējas rūpēties par veselību, savlaicīgi apmeklējot ārstu un saņemot medicīnas pakalpojumus. Tāpat LM to daļēji skaidro ar sociālās aizsardzības un atbalsta pasākumiem, ko valsts piedāvā cilvēkiem ar invaliditāti.
Pēc LM rīcībā esošās statistikas, 2011.gada decembrī Latvijā bija 148 919 cilvēki ar invaliditāti, bet 2008.gadā decembrī tikai 118 898 cilvēki.
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ik gadu veic invaliditātes ekspertīzi aptuveni 55 tūkstošiem cilvēku. Pēc statistikas datiem, cilvēku ar invaliditāti skaits palielinās kopš 2008.gada, kad pieaugums bija 10,1%, 2009.gadā - 14,4%. Savukārt kopš 2010.gada pieaugums samazinājies līdz 4,2% un līdz 5,1% 2011.gadā.
Kopš 2008.gada strauji pieaudzis arī to cilvēku skaits, kuriem invaliditāte noteikta pirmreizēji, īpaši 1. un 2.invaliditātes grupā, kā arī pensijas vecuma cilvēku vidū.
Invaliditāte noteikta daudziem cilvēkiem, kuri jau iepriekš sasnieguši pensionēšanās vecumu, bet kuriem ir pietiekami smagi funkcionālie traucējumi un ir grūtības veikt pašaprūpi. Šādu pieaugumu LM skaidro ar 2008.gada janvārī ieviesto invalīda kopšanas pabalstu 100 latu apmērā. To ieviesa, lai materiāli atbalstītu cilvēkus, kuriem nepieciešama īpaša kopšana un ir citi papildu izdevumi aprūpes, medikamentu vai citām vajadzībām.
Savukārt bērna invalīda kopšanas pabalsta ieviešana ir palielinājusi materiālo atbalstu bērnu invalīdu ģimenēm, bet nav veicinājusi bērnu invalīdu skaita pieaugumu.
Valsts atbalstu cilvēki ar invaliditāti saņems arī turpmāk, informē Brīvmane. Piemēram, sākot ar 2012.gada 1.septembri, paredzēts nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti tiesības vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās un pašaprūpes atbalstam.
Tāpat LM norāda, ka cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās nevalstiskās organizācijas ir aktīvas LM sadarbības partneres, kas līdzdarbojas invaliditātes politikas uzdevumu formulēšanā, jaunu pakalpojumu ieviešanā, kā arī problemātisku situāciju risināšanā. Un organizācijas ir arī pozitīvs piemērs valsts funkciju deleģēšanai - kopš 2010.gada Latvijas Neredzīgo biedrība īsteno valsts pasūtījumu cilvēkiem ar redzes invaliditāti, savukārt Latvijas Nedzirdīgo savienība - cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.
LM atgādina, ka kopš 2010.gada 31.marta ir spēkā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām. Tas nozīmē, ka Latvija ir apņēmusies virzīties uz konvencijā noteikto saistību pilnīgu izpildi, orientējoties uz pakalpojumu un atbalsta pasākumu nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm, nodrošinot iespēju būt ekonomiski patstāvīgiem, nevis pasīvi saņemot sociālo palīdzību no valsts.
LETA
