Igaunijas prezidents Ilvess mudina Latviju turpināt ceļu uz eiro

"Igaunijas atbalsts Latvijas eiro kursam ir pastāvīgs," solīja Igaunijas prezidents. Viņš norādīja, ka tās valstis, kuras atrodas eirozonā, cieš mazāk no eirozonas krīzes nekā valstis, kuras ir ārpus eirozonas.

Ilvess uzsvēra: "Es ticu, ka visiem Igaunijā ir drošāka sajūta, jo mums ir eiro." Savulaik Igaunija, līdzīgi kā Latvija, cietusi no baumām par nacionālo valūtu devalvāciju, kas atbaidījis investorus, taču līdz ar eiro ieviešanu šīs baumas norimušas.

Igaunijas prezidents aicināja arī nenovērtēt par zemu, ko vienota valūta varētu nest savstarpējo Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju kontaktu atvieglošanai. "Es jau no Igaunijas medijiem esmu dabūjis pa galvu, ka slavēju Latvijas saldējumu. Ja es gribu ēst Latvijas saldējumu, Rūjiena man ir ļoti tuvu un es varu uz turieni aizbraukt. Ja man ir eiro, man nav jāmaina nauda. Tas strādā arī otrā virzienā. Tas nozīmē, ka ziemeļu un dienvidu Livonijas ekonomiskā integrācija būs daudz veiksmīgāka, ja mums būs vienotā bloka nauda. Tas ir ļoti labi it īpaši mūsu mazajiem uzņēmumiem un it īpaši Latvijas saldējuma ražotājiem," skaidroja Igaunijas prezidents.

Savukārt Bērziņš apliecināja, ka pēc sarunas ar Ilvesu par Latvijas pievienošanos eiro viņš vēl skaidrāk apzinās, ka "šis ceļš mums ir ejams un to mēs darīsim". Valsts prezidents uzsvēra, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā mūsu valsts izvirzījusi sev mērķi iestāties eirozonā. "Latvija ir vienmēr pildījusi savas saistības un turpinās tās pildīt."

Ilvess arī norādīja uz būtisko Igaunijas un Latvijas sadarbību ekonomikā, jo 20% no Igaunijas investīcijām "dodas" uz Latviju. "Latvijas labklājība ir vitāli svarīga Igaunijas ekonomikai," sacīja Ilvess, uzslavējot Latvijā pēdējos gados lieliski nodrošināto ekonomisko un finanšu politiku.

Abu valstu prezidenti kā izcilas novērtēja Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības. Bērziņš uzsvēra, ka no formālām attiecībām abām valstīm ir jāpāriet uz daudz, daudz dziļākām attiecībām. Arī Ilvess norādīja, ka "Igaunijai nav otra tāda kaimiņa, kuru mēs saprastu tik labi kā Latviju".

Latvijas prezidents augstu novērtēja Ilvesa lēmumu ierasties vizītē Latvijā ar vilcienu, kas simboliski apliecina valstu nostāju "Rail Baltica" projektā. Ilvess sacīja, ka pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes vizīte Latvijā notikusi 1925.gadā, kad Čakste Igaunijā ieradies ar vilcienu. Tāpat Igaunijas prezidents uzsvēra: ja vēlamies, lai Baltijas vienotība būtu ne tikai lozungs, ir svarīga sadarbība kopīgos lielos projektos.

Valsts prezidents arī minēja, ka Latviju un Igauniju nākotnē nemaz nevajadzēs salīdzināt, jo valstis strādās aizvien ciešāk. Viņš gan piebilda, ka salīdzināšana nenākot par ļaunu, jo kaimiņu veiksmes ļaujot straujāk virzīties uz priekšu.

Bērziņš uzsvēra arī Latvijas un Igaunijas sadarbību izglītībā, novērtējot iespēju, ka Valgas arodskolā tiktu nodrošināta apmācība latviešu valodā.

Prezidenta preses dienestā informēja, ka abu valstu vadītāju un delegāciju sarunās tika skarts arī Visaginas atomelektrostacijas jautājums, kura daudzpusējās vienošanās parakstīšanai strauji tuvojas beigu termiņš, proti, 22.jūnijs. Abi prezidenti bija vienisprātis par to, ka šādam līgumam jābalstās uz komerciāliem pamatiem un tikai pēc tam, ja nepieciešams, diskusijās var iesaistīties valstu valdības.

Vizītes laikā notikušas arī tradicionālās apmaiņas ar dāvanām. Bērziņš saņēmis Valli Lemberas-Bogatkinas akvareli, bet viņa kundze Dace Seisuma - Anneli Tammika sudraba piespraudi un auskarus. Savukārt Bērziņš Ilvesam dāvinājis Džemmas Skulmes "Kariatīdi", bet kundzei Evelīnai Ilvesai - latviešu meistaru darinātu rokas somiņu.

Kā ziņots, šodien trīs dienu garā valsts vizītē Latvijā ieradies Igaunijas prezidents.