Mediķi veselības aprūpei šogad prasa papildu 10 miljonus latu

Pagaidām ar protesta akcijām mediķi nedraud. Konkrētu apmēru, par cik jāpalielina algas, mediķi nenosauca, bet izskanēja, ka tām jāatgriežas pirmskrīzes līmenī.

Latvijas Māsu asociācijas vadītāja Jolanta Zālīte informēja, ka māsas pieprasa valdību mainīt noteikumus par minimālo darba samaksu, jo medicīnas darbiniekiem tā ir zemāka nekās citās nozarēs. Piemēram, starpība starp zemākajām mediķu un skolotāju algām ir 19%.

"Mēs neprasām algām noteiktu summu, bet identificētā problēma ir jārisina tūlīt, jo mediķu algas no valsts puses ir netaisnīgāk regulētas," sacīja Zālīte.

Saskaņā ar šiem noteikumiem māsām noteiktais minimālais atalgojums ir no 148 līdz 162 latiem pēc nodokļu samaksas, savukārt nodaļas vadītājam – no 236 līdz 325 latiem. Latvijā katrai māsai slimnīcā jāaprūpē 30 pacientu, bet citās valstīs tie ir maksimāli 12 pacienti. Bet atvaļinājuma laikā vasarā jāstrādā vēl vairāk.

"Pacients domā, ka deviņi lati [ko maksā par diennakti slimnīcā] tiek atdoti ārstam, māsām, mēs gribam parādīt, cik no šīs naudas saņemam. Mana alga kā māsai ir 280 latu," atklāja Zālīte.

Viņa arī uzsvēra, ka strauji samazinās medicīnā nodarbināto skaits. Ja pirms pāris gadiem Latvija varējusi lepoties ar 12–13 tūkstošiem māsu, tad tagad šis skaits sarucis par 20%. Tāpēc mediķu organizācijas prasa arī nekavējoties sākt darbu pie cilvēkresursu attīstības programmas.

Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības līderis Valdis Keris savukārt teica, ka mediķu algas pašlaik ir pirmskara līmenī – tādas, kādas tās bija 1939.gadā.

"Galvenais, kas motivē ārstu strādāt, ir algas. Prasām, lai mūsu darbs beidzot tiktu pienācīgi novērtēts," paziņoja Keris.

Viņš arī atsaucās uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektores Kristīnes Lagardas (Christine Lagarde) otrdien Rīgā latviešu valodā citēto Raini – "pastāvēs, kas pārmainīsies". Pēc Kera vārdiem, aizkustinošs citāts, taču jāatceras arī šā Raiņa darba beigas, ka Saulcerītes pamodināšanai nepieciešams gredzentiņš. "Materiāla vērtība, bez kuras iztikt nevarēs," atzina Keris.

Pēc Ārstu biedrības aplēsēm, valsts apmaksāto pakalpojumu pārtēriņš valsts medicīnas iestādēs gada beigās sasniegs 40 miljonus latu, tāpēc veselības aprūpei būs nepieciešami papildu miljoni.

Aģentūra BNS novēroja, ka trešdien preses konferencē gan izcēlās viedokļu sadursme par algu palielināšanas pieprasījumu. Stradiņa slimnīcas ārsts Viesturs Šiliņš, kurš bija atnācis uz preses konferenci kā klausītājs, pauda viedokli, ka sabiedrība nesaprot prasību mediķiem paaugstināt algu un, viņaprāt, ir jārunā par pakalpojumu cenu.

"Sabiedrība mūs nesaprot, kad prasām algas palielinājumu. Ir jārunā par pakalpojuma cenām," uzskata ārsts.

BNS