Lielāko daļu prezidentūras personāla veidos jau pašlaik ministrijās strādājošie
Lielāko daļu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā (ES) personāla veidos jau pašlaik valsts pārvaldē strādājošie, un, ja ministrijas nespēs šā iemesla dēļ pildīt ikdienas darbus, uz laiku tiks piesaistīti jauni cilvēki.
Prezidentūras sekretariāta vadītāja Inga Skujiņa aģentūrai BNS paskaidroja, ka prezidentūras personālu veidos trīs grupas ‒ sekretariāta darbinieki, jau pašlaik ministrijās esošie darbinieki un brīvprātīgie.
Sekretariātā šogad būs desmit cilvēku, nākamgad ‒ kopumā četrdesmit, bet 2014. un 2015.gadā ‒ sešdesmit darbinieku. Šos cilvēkus pieņems darbā no jauna valsts pārvaldē, un viņi strādās līdz noteiktam laikam ‒ 2015.gada beigām.
"Šie cilvēki tiek meklēti atklātos konkursos. Atsevišķi darbinieki, kuriem ir specifiskas zināšanas kādā jomā, kas ir būtiskas sekretariāta darbībai, ir pārcelti [no valsts iestādēm], un es pieņemu, ka tā tas varētu turpināties arī nākamgad, kad būs papildu vakances. Šīs ir jaunas darbavietas, un cilvēki var nākt gan no valsts pārvaldes, gan ikvienas citas jomas," pastāstīja Skujiņa.
Nākamā un lielākā grupa ir cilvēki, kuri būs iesaistīti prezidentūras sagatavošanā un arī saturiskajā un organizatoriskajā vadībā 2015.gada pirmajā pusē.
"Šie cilvēki netiek meklēti kaut kur ārpusē, tie ir jau pašlaik nozaru ministrijās strādājoši cilvēki, kuri jau patlaban ikdienā dara savu darbu, kas ir saistīts ar Eiropas Savienības jautājumiem, un prezidentūras laikā viņi to turpinās darīt, tikai nedaudz specifiskākā gaismā," klāstīja iestādes vadītāja.
Viņa uzskata, ka šajā grupā 95‒98% būs jau pašlaik ministrijās un to padotībā esošajās iestādēs strādājošie.
"Tad tālāk jau ministriju kompetencē ir lemt – ja tiešām ir darbinieku trūkums kādā specifiskā jautājumā vai vairāki darbinieki dodas strādāt uz Briseli prezidentūras jautājumos, tad ikdienas darbu nosegšanai uz laiku jāpiesaista jauni cilvēki, lai tiktu galā ar ikdienas darbu. Bet šie cilvēki tiktu piesaistīti uz laiku, un pēc prezidentūras atgriezīsies regulārie darbinieki," norādīja Skujiņa.
Viņa gan pagaidām neprognozēja, cik cilvēku būs jāpiesaista ikdienas darbu veikšanai ministrijās. "Bet intuitīvi man liekas, ka procentuāli tam nevajadzētu būt vairāk par pieciem procentiem," piebilda Skujiņa.
Prezidentūras nodrošināšanai tiks piesaistīti brīvprātīgie, taču pagaidām vēl nav zināms, kādas būs juridiski līgumiskās attiecības ar viņiem.
"Brīvprātīgie būs nepieciešami darbam prezidentūras laikā Rīgā. Viens spilgts piemērs ir tā dēvētie sakaru virsnieki – tie ir pārsvarā jaunieši ar labu svešvalodu prasmi, kuri tiek norīkoti darbam ar konkrētās valsts delegācijām prezidentūras laikā. Šeit akcents tiešām ir uz svešvalodas prasmi, piemēram, ja pie mums ierodas delegācija no Itālijas, tad, protams, ir patīkami, ja pretī ir cilvēks, kas prot gan latviešu, gan itāliešu valodu. Sakaru virsnieki ir tikai piemērs, un noteikti būs vajadzīgas arī citas palīdzīgas rokas," sacīja Skujiņa.
Stāstot par prezidentūras sekretariāta darbiniekiem, Skujiņa piekrita apgalvojumam, ka kandidātiem uz pašlaik izsludinātajiem atklātajiem konkursiem ir diezgan augstas prasības un tas ir tādēļ, ka viņiem ir jāspēj orientēties ne vien savā tiešajā jomā, bet arī saistītajos jautājumos.
"Šie cilvēki būs tie, kas ieliks stūrakmeni savā konkrētajā jomā mūsu prezidentūrai. Šiem cilvēkiem ir jābūt ārkārtīgi zinošiem un pieredzējušiem, viņiem nebūs iespējas aiziet un paprasīt kādam citam padomu, viņi būs tie, kuriem būs jāsaka, kā tas būs prezidentūras laikā," norādīja Skujiņa.
Pilnu intervijas tekstu vēlāk lasiet http://bbs.bns.lv sadaļā "Komentāri/ Intervijas".
Jau vēstīts, ka Latvija 2015.gada pirmajā pusē būs vadošā Eiropas Savienības valsts, prezidentūru pārņemot no Itālijas un nododot to Luksemburgai.
Pašlaik ir izsludināti vairāki atklāti konkursi uz amatiem sekretariātā, tostarp komunikāciju un sabiedrisko attiecību vadītāju un publiskās diplomātijas un kultūras programmas vadītāju.
BNS
