Šonedēļ jāsvin latīnamerikāņu Visu mīlētāju diena un jādāvina rozes
Turpmākajās septiņās dienās godināsim gan karalisko pieclapu rozi, gan durstīgo nezāli nātri. Varēsim arī izstaigāt „Ulisa” Leopolda Blūma ceļu. Savukārt otrdien svinēsim brazīļu Valentīdienu – Svētā Antonija dienu. Kasjauns.lv iesaka pasaules interesantākos svētkus, kurus varam svinēt šonedēļ.
Visu mīlētāju diena (12. jūnijs)
Mīlestību svinēt nekad nav par skādi. It sevišķi, ja šie svētki veltīti tam, lai tiktu radītas ģimenes un dzimtu bērni. Tieši tā nolēma Brazīlijā un tur 1949. gadā svētā Antonija dienā, 12. jūnijā, izsludināja Visu mīlētāju diena, kas ir dienvidamerikāņu „atbilde” Ziemeļamerikā un Eiropā tik populārajai Svētā Valentīna dienai. Kaut arī Svētā Antonija dienas tradīciju Brazīlījas pilsētā Sanpaulu ieviesa tirgotāji reklāmas nolūkos, mērķis bija svēts – godā celt mīlestību un Svēto Antoniju, kas savulaik cīnījās pret trakojošiem viduslaiku sektantiem, kuri iestājās pret mīlestību, ģimeni, seksu un bērnu dzemdēšanu.
Sanpaulu tirgotāji 1949. gada vasarā bija nobažījušies, ka vasarā krītas veikalu apgrozījums un nolēma 12. jūnijā organizēt īpašu pārdošanas akciju „Nao e so de beijos que se prova o amor” jeb „Ne tikai ar skūpstiem vien var apliecināt mīlestību” un visus aicināja saviem iemīļotajiem dāvināt ne tikai bučas, bet arī veikalos pirktas dāvaniņas. Karstasinīgie brazīlieši divreiz nebija jāaicina apliecināt mīlestību un drīz vien vietējā pilsētas Visu mīlētāju diena kļuva par visas valsts nacionālajiem svētkiem.
Ne velti Brazīlijā Visu mīlētāju dienu atzīmē 12. jūnijā, jo tieši šajā dienā baznīcā tiek godināts portugāļu svētais Antonijs, kurš bija aktīvs cīnītājs pret viduslaiku aseksuāļiem jeb katarisma sludinātājiem. Katari uzskatīja, ka mīlestība, sekss un bērnu dzemdināšana ir sātaniskas nodarbes un visus mudināja attiekties no šīm „grēka izvirtībām”. Katarisms radās ap 10. gadsimtu Balkānos, bet 11. gadsimtā tas jau sāka izplatīties visā Rietumeiropā un Romas pāvests 1209. gadā izsludināja Krusta karu pret katariem. Pēdējo „oficiālo” kataru Galheimu Galibasti uz inkvizīcijas sārta sadedzināja 1321. gadā.
Nātru festivāls (16. jūnijs)
Krievijā, Tulas apgabalā, nelielā pilsētiņā ar visai zīmīgu nosaukumu – Krapivna (krieviski „krapiva” nozīmē nātre) vasaras sākumā norit visnotaļ neparasts pasākums – Starptautiskais Nātres festivāls, kurš šogad notiks 16. jūnijā. Kaut arī nātre ir viena no nemīlētākajām nezālēm, tas ir arī visnotaļ derīgs augs, ko izmanto gan zāļu ražošanā, gan pārtikā.
Tautas medicīnā nātres lieto pie vispārēja spēku apsīkuma un noguruma, pie mazasinības, aknu, žultsceļu, nieru un urīnpūšļa slimībām, kuņģa kaitēm, hroniskiem vēdera aizcietējumiem un uzpūšanās, pret reimatismu, muskuļu sāpēm, pie neregulārām menstruācijām, stiprām hemoroīdu sāpēm, dažādām iekšējām asiņošanām, kā asins tīrītāju pie dažādiem ādas izsitumiem, kā sirds līdzekli, pie aizdusas, epilepsijas, histērijas un paralīzēm. Izrādās, ka nātre ir gluži vai brīnumlīdzeklis. Un kur tad vēl gardā nātru zupa.
Tā kā diez vai dažu dienu laikā izdosies aizceļot līdz Krapivnai Tulas apgabalā, tad sestdienas mielasta galdu varam dažādot, piemēram, ar nātru zupu vai pīrādziņiem ar nātrēm. Jā, jā... īpaši čaklas namamātes ir iemanījušās pat cept pīrādziņus ar nātrēm. Un arī nātru salātus, pelmeņus ar nātrēm, nātru kēksus un daudz citu gardumu. Krapivnā gan jūnija vidū nav interneta dzīlēs jāmeklē nātru receptes un vairākas stundas jāpavada pie pavarda. Tur sabrauc nātru ēdienu gatavotāji no malu malām un tirgus būdas lūst no viņu produkcijas pārpilnības. Nātru ēdienu baudīšanu Krapivnā pavada arī koncerti, teātra izrādes, mākslas pasākumi, rotaļas un citas jestras norises. Notiek arī modes skate, kurā tiek demonstrēti apģērbi no nātres šķiedras. Drosmīgākie piedalās nātru kaujās.
Vēl, dodoties brīvdienu piknikā, šajā nedēļā nevajadzētu īpaši satraukties, ka ir dabūts kāds nātres dzēliens. Kāds sens ticējums vēsta, ka jūnija vidū „apdedzināšanās” ar nātres dzēlumu ir uz labu – tas nozīmē, ka sadzeltais visu nākamo gadu baudīs zemes spēka labvēlību un stiprumu.
9. starptautiskais Nātres festivāls Krapivnā 2011. gadā
Blūma diena (16. jūnijs)
Ik gadus 16. jūnijā norisinās pasākumu virkne par godu Leopoldam Blūmam - Džeimsa Džoisa romāna „Uliss” galvenajam varonim. Ja atceraties, arī Ulisa darbība ris tieši šajā datumā, tāpēc, lai gan Ulisa fanu, iespējams, nav tik daudz kā Harijam Poteram, Blūma diena ir īpašs notikums Ņujorkas un arī Dublinas (romāna darbības vieta), kā arī citu pilsētu, kultūras dzīvē.
Galvenie Blūma dienas pasākumi Īrijas galvaspilsētā Dublinā notiek Džeimsa Džoisa muzejā (Joicetower – Džoisa tornī), kur notiek lasījumi un Džoisa piemiņas pasākumi. Dalībnieki mēdz tērpties Edvarda laika kostīmos, lai notiekošais vairāk atgādinātu slaveno 1904. gada 16. jūniju, dienu, kuras apraksts kļuvis par vienu no pasaules literatūras pērlēm, un izstaigā visu Leopolda Blūma tāsdienas maršrutu, pa ceļam apstājoties krodziņos un laukumos, lasot darba fragmentus un priecājoties.
Blūma dienu svin arī citās pasaules pilsētās, bet tradīcija to atzīmēt radās 1954. gadā, kad mākslinieks, kritiķis un žurnāla „Envoy Magazine” dibinātājs Džons Raians un romānists Flens O’Braiens kopā ar draugiem un domubiedriem Dublinā noorganizēja pirmo svētceļojumu „pa Blūma pēdām”. Tiesa, pirmais gājiens notika tikai līdz pusei – draugi netika tālāk par Beilija krogu, kas tolaik piederēja Raianam. Taču pasākums tika nofilmēts un radīja tradīciju, kas šodien izpletusies teju pa visu pasauli.
Tā kā Dublinā ir pietiekoši daudz mūsu tautiešu, tad daudzi no viņiem var aizstaigāt līdz Džoisa tornim. Savukārt Latvijā palikušie latvieši, kuri to nav paspējuši, var ķerties klāt slavenajam romānam „Uliss” un beidzot to izlasīt.
Blūma dienas flešmobs Oslo
Pieclapu rozes svētki (17. jūnijs)
Česki Krumlovā - dienvidu Bohēmijas pērlē kā katru gadu arī šogad 17 jūnijā notiks renesanses Pieclapu Rozes festivāls.
Apmeklētājus gaida gadatirgus, dejas Renesanses laika tērpos, bruņinieku turnīri, mūzikas un teātra izrādes. Labas virtuves cienītāji var garšīgi paēst un padzert krodziņos. Pilsētas centrā norisinās krāšņs gājiens, savukārt vakarā uguņošana apgaismos naksnīgās debesis.
Šo dienu čehi izvēlējušies, lai godinātu vienu no populārākajiem ziedu simboliem -heraldisko pieclapu rozi. Senajā Ēģiptē un grieķu mitoloģijā roze saistās ar sievišķo kaisli, skaistumu un iedvesmas avotu, persiešiem - ar karavīru drosmi, bet viduslaikos ļaudis rozes pumpurā saskatīja bezgalības zīmi un jaunavības simbolu. Jāuzsver, ka sarkana roze tiek dāvāta kā mīlestības apliecinājums.
Mēs šajā dienā, ja netiekam līdz Česki Krumlovai, viens otram varam dāvināt ne tikai rozes, bet arī 2007. gadā izlaisto jubilejas vienlatnieka „Laika monētu II”, uz kuras attēlota pieclapu roze, protams, ja to izdosies atrast kādā numismātisko relikviju pārdotuvē.
Pieclapu rozes festivāls Česki Krumlovas pilsētā
Elmārs Barkāns/Foto: Shutterstock, Bulls Press
Tēmas