Šogad Latvijā reģistrēti jau 17 cilvēku tirdzniecības upuri
Šogad Latvijā oficiāli reģistrēti jau 17 cilvēku tirdzniecības upuri un ir iztukšots valsts atvēlētais finansējums šādos gadījumos cietušo cilvēku rehabilitācijai, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja organizācijas "Patvērums "Drošā māja"" valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane.
"Cilvēku tirdzniecība ir gaļas mašīna," sacīja Zalcmane.
Valsts ik gadu nodrošina palīdzības sniegšanu 12 cilvēku tirdzniecības upuriem, kas cietuši Latvijā un ārvalstīs. Šogad cietušas 13 sievietes un četri vīrieši, kas bijuši iesaistīti fiktīvās laulībās, prostitūcijā, piespiedu darbā un tikuši seksuāli izmantoti. Zalcmane uzsver, ka šim gadam atvēlētais budžets jau ir izsmelts, tomēr palīdzība būs vajadzīga vēl daudziem, un organizācija vērsusies pēc palīdzības Labklājības ministrijā.
LM pārstāve Ineta Pikše apstiprina, ka šāds lūgums ir saņemts un sagatavots izskatīšanai valdībā. "Domāju, lēmums būs pozitīvs un līdzekļi tiks piešķirti," sacīja Pikše.
Šogad cietušie cilvēki 50% gadījumu bijuši 18 līdz 21 gadu veci, bet 50% gadījumu - 22 līdz 30 gadus veci, savukārt no viņiem 91% bijuši latvieši, un tikai 9% cittautieši. No 2007.gada līdz 2012.gadam kopumā 54 cilvēki valsts programmas ietvaros saņēmuši palīdzību, bet 52 cilvēki nav vēlējušies sevi identificēt un palīdzību saņēmuši elektroniski. Liela daļa no šiem cilvēkiem bijuši iesaistīti aprēķina vai fiktīvās laulībās.
"Fiktīvas laulības ir vispopulārākais veids, kā legalizēties Īrijā," sacīja Latvijas vēstniecības Īrijā padomniece un Konsulārās nodaļas vadītāja Vija Buša. 2010.gadā uzturēšanās atļauju Īrijā pieprasījuma skaita ziņā Latvija bija pirmajā vietā. Kopš 2004.gada Latvijas pilsoņi Īrijā noslēguši vairāk kā 1000 laulības ar trešo valstu pilsoņiem, no kurām ievērojama vai pat lielākā daļa ir fiktīvas laulības. 2011.gadā Latvijas pilsoņi Īrijā noslēdza 124 šādas laulības. Buša norāda, ka fiktīvas laulības ļoti bieži izvēršas vardarbībā, cilvēku izmantošanā un tirdzniecībā un visbiežāk cietējas ir tieši jaunas sievietes. Līdz 31.maijam Latvijas vēstniecībā Īrijā pēc konsulārās palīdzības šādā jautājumā vērsušies 39 cilvēki, notikuši arī septiņi repatriācijas gadījumi, tajā skaitā vienas grūtnieces un trīs nepilngadīgu bērnu.
"Īrija saka, ka galvenā problēma ir Latvija, kurā nav prevencijas pret šādiem gadījumiem," norādīja Buša. Viņa piekrīt, ka situāciju var uzlabot, pastiprinot preventīvo darbu Latvijā - nodrošinot izglītojošus un informatīvus pasākumus bērnunamos, vispārizglītojošās iestādēs, sabiedrībā kopumā, paredzot kriminālo atbildību par nelikumīgu uzturēšanās atļaujas iegūšanu un cilvēku tirdzniecību, kā arī iesaistot sociālos dienestus. Tomēr viņa arī norāda, ka lielā mērā tas ir Īrijas imigrācijas likumdošanas jautājums, jo valstī nav aizliegts laulāties nelegāli dzīvojošiem iedzīvotājiem, nav pienākuma iesniegt apliecinājumu par ģimenes stāvokli un izcelsmes valsti, policijai vai dzimtsarakstu nodaļām nav tiesību iejaukties aizdomīgu laulību gadījumā, pat ja līgava un līgavainis laulības ceremonijā nespēj savstarpēji komunicēt bez tulka starpniecības, un fiktīvas laulības netiek atzītas kā cilvēku tirdzniecības forma. Buša norādīja, ka vēstniecība šajā jautājumā ir vērsusies ANO, tikusies ar Eiropas Savienības koordinatoriem cilvēku tirdzniecības jautājumos un arī sazinājusies ar ASV vēstniecību Īrijā, cerot uz viņu sapratni un palīdzību.
Komisijas sēdē deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) sacīja, ka ir svarīgi saprast kā identificēt personas, kas gatavojas doties ārpus Latvijas, lai noslēgtu fiktīvas laulības, un strādāt ar šiem cilvēkiem pirms viņi paspēj aizbraukt.
Savukārt Cilvēktiesību komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis (V) sauc cilvēkus, kas iesaistās fiktīvajās laulības par vieglas peļņas tīkotājiem, un pauž skeptisku attieksmi pret lūgumu piešķirt papildus finansējumu šo cilvēku rehabilitācijai, skaidrojot, ka šādi tiek taupīts uz citu valstij svarīgu pasākumu rēķina.
Situācijas uzlabošanai, Latvijas vēstniecība Īrijā aicina veikt grozījumus Krimināllikuma 285.1 pantā, lai noteiktu atbildību par nelikumīgu uzturēšanās atļaujas iegūšanu Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomikas zonā.
"Patvērums "Drošā māja"" ir vienīgā organizācija, kura ieguvusi tiesības sniegt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem.
LETA/Foto: shutterstock
