Saeima Unguru apstiprina apgabaltiesneša amatā
Saeima ceturtdien atbalstīja tiesneša Gvido Ungura apstiprināšanu apgabaltiesas tiesneša amatā, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata.
Par viņa apstiprināšanu amatā nobalsoja 66 deputāti, pret nav, savukārt 9 atturējās.
Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Valērijas Agešins ("Saskaņas centrs") norādīja, ka komisijas locekļi sēdē vienbalsīgi atbalstījuši Ungura apstiprināšanu amatā.
Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne ("Vienotība") savukārt norādīja, ka Juridiskā komisija bija saņēmusi ļoti labas atsauksmes par tiesnesi, bet pēc tam saņemtas vairākas sūdzības. Viņa uzsvēra, ka Saeima nav apelācijas vai kasācijas iestāde, lai lemtu par šīm sūdzībām Juridiskajā komisijā un ka tiesā vienmēr ir kāda līdz galam neapmierināta persona.
Jau ziņots, ka Saeima iepriekšējā sēdē šo jautājumu darba kārtībā neiekļāva, jo deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) paziņoja, ka ir saņēmis e-pastu no Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienības (KNAA), kurā izklāstīti tiesneša pārkāpumi saistībā ar "Latvijas Krājbankas" bankrota procedūru
KNAA deputātiem nosūtītajā sūdzībā kā viens no iemesliem ir minēts tas, ka šā gada 29.februārī "Latvijas Krājbankas" administrators iesniedza tiesā pieteikumu par bankrota procedūras sākšanu. Tiesas sēde tika noteikta 29.martā, savukārt lēmumu par bankrota procedūras pasludināšanu tiesa pasludināja tikai 8.maijā, tādējādi neievērojot Civilprocesa likumā noteikto pieteikuma izskatīšanas termiņu.
Tiek arī norādīts, ka šāda vilcināšanās un procesuālo termiņu pārkāpšana ir radījusi lielus zaudējumus krājbankas kreditoriem, tostarp arī valstij, kuru pārstāv Noguldījumu garantiju fonds. Zaudējumi ir saistīti ar to, ka, kamēr tiesa nevarēja izlemt jautājumus par bankrota procedūras sākšanu, administrators turpināja pilnīgi nevajadzīgi maksāt algas darbiniekiem, kas faktiski nestrādāja, un segt nesamērīgi lielās maksātnespējas procesa izmaksas.
KNAA aprēķinātā ietaupāmā summa noteiktajā termiņā par 2012.gada februāri ir 575 622 lati, par 2012.gada martu – 577 943 lati, bet par aprīli – 564 116 latu. Izmaksas saistāmas ar darbinieku algām, kuri faktiski nemaz nestrādāja.
Ungurs plašāk zināms kā tiesnesis, kas šopavasar lēma par "Latvijas Krājbankas" bankrota procedūras sākšanu. Tiesa, viņš no krājbankas kreditoriem izpelnījās kritiku par lietu laicīgu neizskatīšanu un motivētā sprieduma nesagatavošanu paša noteiktajā termiņā. Maija beigās Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība vērsās ar sūdzību par tiesneša darbu pie Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Sandras Strences, kā arī Tieslietu ministrijā, kas solīja to izvērtēt.
Pašlaik Ungurs izskata arī vērienīgo "Parex bankas" prasību pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 62 miljonu latu piedziņu.
BNS
