Trači Jelgavas tirgū: naktī pazūd prece, letes piegāna bezpajumtnieki
Pārdevējiem Jelgavas tirgū jāsamierinās ar dramatiskiem tirgošanās apstākļiem, lai gan katru dienu par 1 metru platu galda vietu viņi tirgus vadībai maksā vairāk par latu.
No agra pavasara līdz vasaras vidum Jelgavas tirgū valda stādu, dārzeņu un ogu audzētāji, taču viņu pārākums ir tikai šķietams, raksta Jelgavas laikraksts „Zemgales Ziņas”. Smaidot kārtējam pircējam, dēstu tirgotāji sirdī tur rūgtumu par graujoša izskata tirgus galdiem, pielijušām bedrēm zem tiem un bezpajumtnieku un tirgus sargsuņu atstātiem „sveicieniem”, taču pieaugošais zādzību skaits licis pārdevējiem par problēmām runāt skaļi.
Visas sešas dēstu tirgotājiem paredzētās nojumes, kur katrā pa 42 vietām, lielākoties ir aizņemtas. Daži tirgojas pat ārpusē upmalā, jo viņiem tad ir arī ērtāk stādus pārdot no transporta, neko neatstājot pa nakti.
Tieši dēstu „nakšņošana” tirgū arī ir lielākais pēkšņi uzjundīto strīdu iemesls – vairums pārdevēju neiztirgoto preci pēcpusdienā atstāj nojumēs, bet no rīta daļa secina – stādu kļuvis mazāk.
„Nevienu gadu tā nav zagts,” saka jelgavniece Agra Krivāne, kas Jelgavas tirgū pašaudzēto realizē vairāk nekā desmit gadu. Neapmierinātību pauž arī citi pārdevēji – bedres tirgus placī neesot labotas gadiem, vakaros teritorijā „uzdzīvojot” bezpajumtnieki, kas ne tikai piečurājot tirgošanās vietas, atstājot tur tukšās pudeles un citu drazu, bet arī pievācot dēstus. Savukārt tirgus sargsuņu „sveicienus” sakopjot nevis sētnieki, bet pārdevēji.
Tirgotāju kritikai Jelgavas tirgus šefs Valdis Labanovskis piekrīt daļēji, tāpat kā citus gadus sakot, ka lieliem uzlabojumiem trūkst naudas. „Tirgus strādā līdz pieciem, bet vārti ir atvērti līdz pat septiņiem vakarā. Stādu tirgotāji prom ir jau trijos, pēc tam te vējš svilpo! Viņi laikam domā, ka par to vienu samaksāto latu var baigo servisu nodrošināt,” taisnojas tirgus šefs.
Viņš stādu tirgotājiem ieteicis, lai liek galvas kopā un ik pēcpusdienu kāds no viņiem paliek dežurēt līdz laikam, kad teritoriju slēdz un tiek palaists suns. Tirgotāji gan vēršas ar pretrosinājumu – viņi būtu gatavi mēnesī samaksāt dažus latus, lai apsargi strādātu agrāk un kārtīgāk. „Bet viņi jau te tikai pusotru mēnesi gadā tirgojas,” atcērt Labanovskis. Pārdevēji gan iebilst argumentam par naudas trūkumu, jo stādu tirgotāji vien, par katru galda metru maksādami 1,15 latu, mēnesī tirgum dod vairāk kā 8600 latu ienākumu.
