Plāno vērtēt, kuriem cilvēkiem ar noziedzīgu pagātni ļaut strādāt par pedagogiem
Saeima nākamnedēļ galīgajā lasījumā plāno apstiprināt izmaiņas likumā, uzticot Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vai kādai citai iestādei vērtēt, kuri cilvēki pēc tīša noziedzīga nodarījuma veikšanas varēs pildīt pedagoga pienākumus, sacīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V).
Viņa skaidroja, ka saskaņā ar plānotajiem grozījumiem IZM vai kāda cita atbildīgā iestāde varēs vērtēt, vai cilvēks, kurš, piemēram, ir sniedzis nepatiesas ziņas par sevi Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā deklarācijā vai arī kurš 20 gadu vecumā veicis nelielu zādzību, drīkst vai nedrīkst ieņemt pedagoga amatu. Druviete uzsvēra, ka, piemēram, par pedofiliju sodītām personām jebkurā gadījumā netiks ļauts strādāt par pedagogu.
Parlaments šo jautājumu ir aktualizējis, jo Satversmes tiesā (ST) ir iesniegta prasība par atsevišķas Izglītības likumā minētās ierobežojošās normas atbilstību konstitūcijai. Minētā norma pašlaik aizliedz par pedagogu strādāt personai, kas sodīta par tīšu noziegumu un nav reabilitēta.
Šodien Saeimā grozījumi likumā tika konceptuāli atbalstīti pirmajā lasījumā un atzīti par steidzamiem. Druviete atzīst, ka likumprojekta teksts gan pašlaik vēl neatbilst iecerētajām izmaiņām, tomēr sola, ka nākamnedēļ komisija noteiks precīzu formulējumu.
Kā ziņots, maija sākumā ST pēc bijušā Pelču internātskolas direktora Leona Cēberga pieteikuma ierosināja lietu par Izglītības likuma normu, kas aizliedz pedagoga amatā strādāt personām, kuras sodītas par tīšu noziegumu un nav reabilitētas. ST 1.kolēģija ierosinājusi lietu "Par Izglītības likuma 50.panta 1.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106.pantam". Izglītības likuma 50.panta 1.punkts noteic, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kura sodīta par tīšu noziegumu un nav reabilitēta.
Pieteikuma iesniedzējs Cēbergs, pamatojoties uz apstrīdēto normu, 2009.gadā tika atbrīvots no direktora amata izglītības iestādē. Prasība par atjaunošanu darbā tika noraidīta visās trīs tiesu instancēs.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar tam Satversmē noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un ir nesamērīga. Turklāt apstrīdētās normas tvērums esot ļoti plašs, jo aptver pilnīgi visus noziegumus, kas izdarīti ar nodomu, kā, piemēram, pieteikuma iesniedzēja gadījumā, - nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā amatpersonas ienākumu deklarācijā.
Saeima ir uzaicināta līdz 2012.gada 9.jūlijam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir šā gada 9.oktobris.
LETA jau ziņoja, ka 2005.gadā Kuldīgas rajona padome nolēma Kuldīgas Ekonomikas policijai nodot izvērtēšanai Kuldīgas rajona Pelču speciālās internātskolas revīzijas materiālus, jo revīzijā skolas darbībā Cēberga vadības laikā tika konstatēti vairāki pārkāpumi. Tolaik Cēbergs tika atstādināts no amata, jo vairāk nekā par desmit dienām nepamatoti aizturēja pedagogu darba algas izmaksu, norādot uz līdzekļu trūkumu šim mērķim, savulaik norādīja Kuldīgas rajona padomē. Vēlāk tika lūgts atbrīvot Cēbergu no amata.
Cēbergs iesniedza prasību pret Kuldīgas novada pašvaldību, kurā viņš lūdz atcelt lēmumu par atbrīvošanu no ieņemamā amata, atjaunot viņu darbā un piedzīt ap 4000 latu atlīdzību par darba piespiedu kavējumu un neizmantoto atvaļinājumu. Savukārt Kuldīgas novada pašvaldība šajā lietā iesniegusi pretprasību, kurā tika lūgts atzīt 2002.gada 18.decembra darba līgumu starp Cēbergu un Kuldīgas rajona padomi par spēkā neesošu no 2009.gada 27.janvāra.
Pirmās instances tiesa - Kuldīgas rajona tiesa - 2009.gada 21.aprīlī Cēberga prasību noraidīja. Arī Kurzemes apgabaltiesa Cēbērga prasību neapmierināja.
Augstākas tiesas (AT) Senāts 2011.gada februārī, paplašinātā - septiņu senatoru - sastāvā izskatot Cēberga prasības lietu par atjaunošanu amatā, nolēma apturēt tiesvedību lietā un nosūtīt pieteikumu ST. Tiesvedība lietā tika apturēta līdz ST lēmuma vai sprieduma spēkā stāšanās brīdim. AT Senāta Civillietu departaments lūdza ST vērtēt Izglītības likuma 50.panta 1.punkta atbilstību Latvijas Satversmes 1. un 106.pantam. Izglītības likuma 50.panta 1.punkts nosaka, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kura sodīta par tīšu noziegumu un nav reabilitēta. Savukārt Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un 106.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.
LETA
