Pērn nevienā Latgales pašvaldībā teritorijas attīstības indekss nav bijis pozitīvs
Pagājušajā gadā nevienā no Latgales pašvaldībām teritorijas attīstības indekss nav bijis pozitīvs, turklāt pilnīgi visās, arī lielākajās pilsētās, turpinājis samazināties, liecina Valsts reģionālās attīstības aģentūras apkopotais Teritorijas attīstības līmeņa indekss.
Latgales plānošanas reģionā visaugstākais rādītājs bijis Preiļu novadā, kurā arī šis rādītājs gada laikā samazinājies vislēnāk.
No kopumā 110 novadiem pozitīvs attīstības indekss bijis 46 pašvaldībās, bet no deviņām lielajām pilsētām rādītājs ar plusa zīmi bija piecās – Jūrmalā, Ventspilī, Rīgā, Valmierā un Jelgavā, savukārt Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā un Rēzeknē tas bijis negatīvs.
Vislabāk attīstītā pašvaldība pagājušajā gadā bijis Garkalnes novads, kam seko Mārupes, Ādažu, Stopiņu un Babītes novads. Visi pirmā desmitnieka novadi ir no Pierīgas, savukārt no desmit visvājāk attīstītajām pašvaldībām deviņas ir no Latgales – Ciblas, Vārkavas, Viļakas, Dagdas, Aglonas, Zilupes, Viļānu, Baltinavas un Kārsavas. Vienīgā šajā desmitniekā ārpus Latgales ir Vaiņodes pašvaldība, kas no 110 novadiem ir 106.vietā.
Teritorijas attīstības indeksu veido katru gadu, un tas raksturo konkrētās pašvaldības vai reģiona sociāli ekonomiskās perspektīvas, šo indeksu izmanto Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apgūšanā – jo zemāks teritorijas attīstības indekss, jo augstāks valsts budžeta dotācijas un zemāks pašvaldību līdzfinansējuma īpatsvars. Tāpat šis rādītājs tiek izmantots, lai noteiktu atbalstāmos projektus, un lielāka iespēja tikt pie naudas ir projektiem no mazāk attīstītajām pašvaldībām, un lai noteiktu īpaši atbalstāmās pašvaldības un reģionus.
Aprēķinos tiek ņemta vērā nodokļu iekasēšana, iedzīvotāju skaita dinamika, nodarbinātības rādītāji, iekšzemes kopprodukts, investīciju apmērs un citi.
Valdība jau maija beigās apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto Latgales rīcības plānu 2012.-2013.gadam.
Kopumā plānā ietverti pasākumi 2012.–2013.gadam ar kopējo finansējumu nepilni 82 miljoni latu, tostarp papildus piesaistāms ES fondu finansējums 54,71 miljona latu apmērā kā virssaistības un valsts budžeta finansējums 5,73 miljonu latu apmērā, kā arī 388 tūkstoši latu norvēģu finanšu instrumenta ietvaros.
Vairāki rīcības plānā iekļautie pasākumi paredz iedzīvotāju izglītības līmeņa celšanu, kā arī vairākus atbalsta pasākumus vietējiem un topošajiem uzņēmējiem Latgalē. Tostarp, balstoties uz Norvēģijas pieredzi, iecerēts organizēt uzņēmējdarbības un inovācijas veicināšanas pasākumus Latgales reģionā, piesaistot uzņēmējdarbības veicināšanas speciālistu, organizējot iesaistīto pušu uzņēmēju, pašvaldību, reģiona augstskolu sadarbības pasākumus, stiprinot reģiona augstskolu lomu, nodrošinot uzņēmēju dalību investīciju forumos, attīstot komandas veidošanas platformu, tādējādi stiprinot Latgales reģiona investīciju piesaistes kapacitāti un palielinot uzņēmējdarbības aktivitāti.
