Kukuļņemšanā apsūdzēto "Citadeles" darbinieku notiesā par neatļautu labumu pieņemšanu

Viņš tika sodīts ar 250 stundu piespiedu darbu bez papildsoda, uzzināja tiesā.

Lai gan šodien lietā tika pasludināts saīsinātais spriedums un tā motīvi būs zināmi vien 25.jūnijā, no sprieduma rezolutīvās daļas var secināt, ka tiesa daļēji valstij piederošās "Citadeles" bijušo darbinieku, visticamāk, nav atzinusi par valsts amatpersonu, kā apsūdzībā to bija norādījusi Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne.

Šodien pasludināto spriedumu desmit dienu laikā no 25.jūnija varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā.

Kā ziņots, tiesa Putāna krimināllietu izskatīja vienā dienā - 13.jūnijā. Apsūdzētais savas faktiskās darbības pilnībā atzina un izdarīto nožēloja, vienīgi prokurorei Zaļūksnei un advokātam Jānim Rozenbergam bija strīds par to, vai Putānam, strādājot daļēji valstij piederošajā "Citadelē", ir bijis valsts amatpersonas statuss. No šī apstākļa arī bija atkarīga apsūdzētā noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija.

Zaļūksne tiesai lūdza atzīt Putānu par vainīgu Krimināllikuma (KL) 320.panta "Kukuļņemšana" 3.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Viņas skatījumā, Putāns bija valsts amatpersona. Tomēr prokurore atzina - apstāklis, ka Putāns atzīst un nožēlo savas faktiskās darbības, ir ņemams vērā, nosakot viņam sodu. Tālab prokurore prasīja tiesai noteikt apsūdzētajam sodu, kas ir zemāks par attiecīgajā KL panta sankcijā paredzētā zemākā soda robežu.

KL 320.panta 3.daļā paredzētā sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Tomēr prokurore lūdza tiesu apsūdzētajam piespriest reālu cietumsodu uz pusotru gadu ar mantas konfiskāciju. Valsts apsūdzības uzturētāja uzskatīja, ka, konfiscējot mantu, apsūdzētajam jāatstāj dzīvoklis, kurā dzīvo viņa sieva un četri bērni. Tādā gadījumā konfiscēt nāktos citu dzīvokli, privātmāju Garciemā, automašīnu un, iespējams, arī citus īpašumus, kas pieder apsūdzētajam.

Savukārt Putāna advokāts Rozenbergs lūdza tiesu pārkvalificēt apsūdzētā noziedzīgo nodarījumu un atzīt viņu par vainīgu nevis kukuļņemšanā, bet neatļautā labumu pieņemšanā, kas paredzēta KL 198.panta 2.daļā. "Darbības ir tās pašas, tikai privātajā jomā," skaidroja Rozenbergs.

Par šādu nodarījumu likumā kā sods paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai mantas konfiskācija, vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 100 minimālajām mēnešalgām (20 000 latiem), atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību vai tiesības ar kaut ko nodarboties uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.

Advokāts lūdza tiesai Putānu sodīt ar piespiedu darbu vai naudas sodu gadījumā, ja tiesa apsūdzētā nodarījumu pārkvalificēs. Taču, ja Putāns tomēr tiks atzīts par vainīgu kukuļņemšanā, tad advokāts uzskata, ka apsūdzētajam vajadzētu piemērot nosacītu, nevis reālu brīvības atņemšanu.

Tiesa šodien Putāna darbības pārkvalificēja tā, kā to bija prasījis advokāts Rozenbergs.

Kā ziņots, Putāns 50 000 eiro prasījis SIA "Sabiedrība Mārupe" valdes loceklim Kasparam Brunovskim par darījuma komisijas maksas samazināšanu.

Brunovskis Rīgas rajona tiesā liecināja, ka 2011.gada pirmajā pusē viņš kā SIA "Sabiedrība Mārupe" valdes loceklis kārtojis dokumentus, lai pārkreditētu trīs šī uzņēmuma meitasfirmas uz "Citadeli". Kopējā kredītu summa bijusi vairāk nekā 13 miljoni eiro (9,1 miljons latu). No bankas puses ar Brunovski regulāri komunicējis Putāns.

No apsūdzības izriet, ka bankas vadība akceptējusi minēto kredītu un noteikusi komisijas maksu par darījuma noformēšanu 1% apmērā no kredīta summas ar piebildi, ka komisijas maksu drīkst nokaulēt līdz 0,5%.

2011.gada aprīlī, kad viens no kredīta līgumiem bijis gatavs un Brunovskis kopā ar māsu ieradies "Citadelē" to parakstīt, viņš konstatējis neprecizitātes galvenajā summā. Cita starpā sagatavotajā līgumā kā komisijas maksa bijis norādīts 1% no darījuma summas, bet Brunovskis pret to nav iebildis. Viņš tikai lūdzis izlabot neprecizitātes galvenajā summā un teicis, ka pēc tam vēlreiz atbrauks uz banku un parakstīs precizēto līguma variantu.

Neilgi pēc tam, kad Brunovskis atstājis bankas telpas, viņam zvanījis Putāns un teicis, ka vajadzētu tikties un parunāt. Brunovskis atbildējis, ka nav laika. Pēc pāris stundām labotais līguma variants bijis gatavs un Brunovskis atbraucis to parakstīt. Putāns viņam bankas pagalmā paziņojis, ka, gatavojot jauno līgumu, ir ne tikai izlabojis neprecizitātes summā, bet arī no 1% līdz 0,5% samazinājis darījuma komisijas maksu, tomēr komisijas maksas starpība uzņēmumam būšot jāatmaksā.

Brunovskis tiesā liecināja, ka viņš nekad agrāk nebija saskāries ar šādām nesaprotamām darbībām no bankas puses. Pēc dažām dienām Putāns uzaicinājis Brunovski tikties kādā Vecrīgas bārā un tikšanās laikā vēlreiz atgādinājis viņam, ka uzņēmumam ir jāatmaksā starpība, kas radusies, līgumā samazinot komisijas maksu. Bārā Putāns norādījis, ka faktiski gan šī starpība esot lielāka, bet atgriezt vajadzēšot tikai ap 50 000 eiro (ap 35 000 latu).

Maijā Putāns, kā bankas pārstāvis regulāri klātienē apsekojot "Sabiedrību Mārupe", sācis Brunovskim uzstājīgi pieprasīt konkrētu naudas summu - 50 000 eiro skaidrā naudā. Brunovskis teicis, ka uzņēmums apgroza tikai legālus naudas līdzekļus un tam nav 50 000 eiro skaidrā naudā, ko samaksāt bankas pārstāvim. Brunovskis šo gadījumu pārrunājis arī ar uzņēmuma valdi un visi kopīgi nolēmuši, ka naudu Putānam nemaksās.

Tomēr bankas pārstāvis turpinājis uzstāt, ka nauda jāmaksā, tāpēc Brunovskis vērsies tiesībsargājošajās iestādēs. Īstenojot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izstrādātu operāciju, Brunovskis vienojies ar Putānu, ka nodos viņam prasīto naudu divās daļās latu valūtā saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto kursu.

Augustā Brunovskis nodevis Putānam pirmo daļu naudas - aptuveni 12 250 latus. Pēc tam Putāns aizturēts.

Apsūdzība Putānam tika celta pēc KL 320.panta 3.daļas - par kukuļa pieprasīšanu. Sākotnēji Putāns tika apsūdzēts arī pēc KL 320.panta 4.daļas - par kukuļa izspiešanu, taču šajā daļā prokurore lietu izbeidza, jo apsūdzētā vaina netika pierādīta.

Kopš Putāns vairs nestrādā "Citadelē", citu darbu viņš nav atradis. Patlaban apsūdzētais pārtiek no bezdarbnieka pabalsta, kas sākumā bija ap 700 latiem, bet tagad ir nedaudz lielāks par 200 latiem. Viņa sievai darbs ir. Abi kopā audzina četrus bērnus - gadu, sešus, 14 un 17 gadus vecus.

LETA