Aptauja: Latvijā vismaz divas svešvalodas prot 54% iedzīvotāju
Latvijā vismaz divās svešvalodās prot sarunāties 54% iedzīvotāju ‒ šajā ziņā mūsu valstij ir sestais labākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES).
Par to liecina ceturtdien publiskota jauna "Eurobarometer" aptauja, kuru veikusi socioloģisko pētījumu kompānija "TNS Opinion & Social" pēc Eiropas Komisijas (EK) Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta un EK Tulkošanas ģenerāldirektorāta pasūtījuma.
Vēl labāki rezultāti nekā Latvijai ir Dānijai, kur vismaz divas svešvalodas sarunvalodas līmenī prot 58% iedzīvotāju, kā arī Maltai, Slovēnijai, Nīderlandei un Luksemburgai ‒ šajās valstīs līdzās dzimtajai valodai vismaz divās svešvalodās spēj kontaktēties attiecīgi 59%, 67%, 77% un 84% iedzīvotāju.
Vismazākais tādu iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot sarunāties vismaz divās svešvalodās, ir Portugālē un Ungārijā ‒ tikai 13%. Otrs un trešais vājākais rādītājs ir Lielbritānijai un Grieķijai ‒ šajās valstīs tikai attiecīgi 14% un 15% iedzīvotāju pārvalda vismaz divas svešvalodas sarunvalodas līmenī.
Aptaujas veicēji norāda, ka pašlaik tikai astoņās bloka zemēs, tostarp Latvijā, vairāk nekā puse iedzīvotāju prot vismaz divas svešvalodas sarunvalodas līmenī. Šo valstu skaitā ir iekļautas arī abas pārējās Baltijas valstis ‒ gan Lietuvā, gan Igaunijā vismaz divās svešvalodās prot sarunāties 52% iedzīvotāju.
ES izvirzītais ilgtermiņa mērķis ir, lai ikviens bloka iedzīvotājs sarunvalodas līmenī prastu vismaz divas svešvalodas.
Aptauja arī liecina, ka Latvija ir viena no tām ES valstīm, kur pēdējos septiņos gados visstraujāk pieaudzis angļu valodas pratēju īpatsvars – 46% iedzīvotāju savas zināšanas vērtē kā pietiekamas, lai šajā valodā sarunātos. Vēl 2005.gadā Latvijā angļu valodas pratēju īpatsvars bija par septiņiem procentpunktiem mazāks, veidojot 39%, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.
Vēl straujāks angļu valodas prasmes pieaugums nekā Latvijā bijis vienīgi Austrijā (+15% salīdzinājumā ar 2005.gadu).
Latvijā aptaujātie cilvēki arī biežāk nekā vidēji ES minējuši, ka angļu valoda ir svarīga viņu (72%) un bērnu (92%) nākotnei. Latvijā pieaudzis arī to cilvēku īpatsvars, kas savu angļu valodas prasmi vērtē kā ļoti labu (no 8% līdz 15%).
Ceturtā daļa (24%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā turpinājuši svešvalodu apguvi, un centīgāki nekā mūsu valsts ļaudis šajā ziņā bijuši tikai Zviedrijas iedzīvotāji (26%).
Vairākums Latvijā aptaujāto uzskata, ka svešvalodas galvenokārt ir noderīgas, lai strādātu vai mācītos ārzemēs.
Aptauja tika veikta no 25.februāra līdz 11.martam, izvaicājot kopumā 26 751 cilvēku 27 ES valstīs, tostarp Latvijā aptaujāti 1024 iedzīvotāji.
