Latvijā dramatiski trūks medicīnas darbinieku. VIDEO
Trešā daļa Latvijas ārstu un māsu ir pensijas vecumā, tādēļ pastāv bažas, ka pēc desmit gadiem nebūs kas mūs ārstē. Tikmēr medicīnas skolas un koledžas beidz simtiem absolventu.
Vai viņi pēc diploma saņemšanas turpinās strādāt Latvijas doktorātos un slimnīcās? Rīgas 1. medicīnas koledžā šogad ir vēl nebijis liels absolventu skaits – 400 medicīnas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu. Koledžas direktore Inese Bunga saka to, ka viņas audzēkņi 90% gadījumi ir patrioti un savu nākotni saista ar darbu Latvijā. Arī pašas absolventes sarunā ar LTV „Panorāmu” apliecina, ka strādās Latvijā. Ja tā nebūs, pēc dažiem gadiem Latvijas ārstniecības iestādēs būs jūtams dramatisks darbinieku trūkums.
Tomēr, ja jaunākais medicīniskais personāls sakās strādāt Latvijā, bažas rada jau ārstu nevēlēšanās strādāt tēvzemē. Aplēses liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas jauno mediķu, kuri tikko absolvējuši augstskolas, izlemj doties strādāt uz ārzemēm. Mediķu organizācijas neslēpj, ka tam par iemeslu ir zemais atalgojums, milzīgā slodze un rezidentūras vietu trūkums, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”.
Latvijas māsu asociācijas prezidente Jolanta Zālīte skaidro, ka jaunajiem mediķiem nav motivācijas iesaistīties Latvijas veselības aprūpes sistēmā, tā vietā izvēloties darbu ārzemēs. Tikmēr Latvijas ārstiem arvien pieaug darba apjoms, bet atalgojums nav adekvāts. Statistika liecina, ka šobrīd viena māsa aprūpē 30 pacientus, kamēr citās Eiropas valstīs viena māsa rūpējas par sešiem līdz 12 pacientiem, tādēļ jaunie ārsti, it īpaši māsas, dod priekšroku darbam ārzemēs, kur par to pašu darbu, piemēram, Vācijā, var saņemt ievērojami augstāku samaksu. Latvijā medicīnas māsai ar maģistra grādu zemākā samaksa ir 236 līdz 270 lati (uz rokas), savukārt māsai ar bakalaura grādu – 190 līdz 236, citām medmāsām vēl zemākas.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāja Maija Radziņa „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” stāstījusi, ka valsts pat nav ieinteresēta jauno ārstu nodarbināšana. Ja ik gadu augstskolu absolvē aptuveni 250 ārstu, tad rezidentūrā ir tikai 170 vietu: „Tas nozīmē, ka pārējie 80 speciālisti var sēdēt dīkā, jo, ja rezidentūra netiek izieta, darba iespēju šiem cilvēkiem nav. Un par kvalitatīvu darbu šeit vispār nav runas. Ja vienai māsai ir jāaprūpē 30 cilvēki dienā – kā to fiziski kvalitatīvi var panākt? Darba laiks ir astoņas stundas, tas nozīmē, ka uz vienu cilvēku dienā ir aptuveni sešpadsmit minūtes dienā. Katram no pacientiem ir specifiskas vajadzības un 16 minūtes dienā – tas ir smieklīgi.”
