Latvijas vilki masveidā nokož mājlopus

Pērn vilki nokoda 12 liellopus, 144 aitas, 11 kazas un 27 suņus. Iepriekšējos gados šis vilku nodarītais posts bija daudzkārt mazāks. Savukārt mednieki pagājušajā medību sezonā arī nomedīja vislielāko vilku skaitu – 201 (2011. gadā – 139, 2010. gadā – 175, 209. gadā – 200, 2006. gadā – 116, 2005. gadā – 130).

Visvairāk vilku 2011./2012. gada sezonā nomedīts Kārsavas un Baltinavas apkārtnē – 21 īpatnis, pie Dagdas – 11, Ventspils – 10, Talsiem un Jēkabpils – pa 9 pelēčiem, raksta „Latvijas Avīze”. Lielākie postījumi pagājušajā gadā reģistrēti Skaņkalnes pagasta „Kalna Meirānos”, tur nokostas 22 aitas, Mežvidu pagasta „Ezerniekos” – 15, Bērzgales pagasta „Zaļesjē” – 13, Šķilbēnu pagasta „Jakupānos” – 10, bet Limbažu pagasta „Mikaitās” – septiņas blējējas. Vilki mēdz uzbrukt arī lielākiem mājdzīvniekiem. Seši liellopi noplēsti Dundagas novada „Kalējos”, bet pieci Dikļu pagasta „Ķeņģos”.

Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš „Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka pirmie vilku nodarītie posta darbi lopkopjiem fiksēti arī šovasar. Ozoliņš arī piebilda, ka lauku iedzīvotāji savus mājdzīvniekus pienācīgi nepieskata un, ka elektriskais gans nav drošs līdzeklis aizsardzībai pret vilkiem.

Jāteic, ka pašreiz Latvijā dzīvo lielākais vilku skaits pēdējo 300 – 400 gadu laikā. Pērn Latvijā uzskaitīti 967 vilki, kas liek secināt šobrīd mūsu valstī ir vairāk kā 2000 pelēču, bet mūsu valstī optimāli drīkstētu dzīvot tikai daži desmiti vilku, lai viņu neradītu apdraudējumu ne cilvēkiem, ne lopiem. Citās valstīs vilku skaitu regulē pat likumdevēji. Piemēram, Zviedrijā ar parlamenta lēmumu ir noteikts, ka valstī nevar būt vairāk kā 210 vilki. Ja ņem vērā „Zviedrijas standartu”, tad Latvijā drīkstētu mitināties ap 30 vilku. Igaunijā uzskata, ka optimāli varētu tur atļaut dzīvot 40 – 50, maksimāli 100 vilkiem. Lietuvā pieļauj, ka vilku optimālais skaits būtu no viena līdz trim simtiem, uzsvēris mežzinātņu doktors Vitauts Gaross.

15. jūlijā sāksies vilku medību sezona, kas turpināties līdz nākamā gada 31. martam. Šī gada limits būs 200 vilku, un līdz 31. decembrim tas netiks ierobežots vai dalīts pa virsmežniecībām.

Mežzinātnieku aprēķini rāda, ka kopējais zaudējums, ko lielie plēsēji (te pie vilkiem vēl jāpieskaita lūši) ik gadus nodara medību faunai, minimāli vērtējams ar 50 – 60 miljoniem latu. Klāt vēl jāpieliek zaudējumi, ko nodara mājdzīvniekiem. Lai labotu kritisko situāciju, esot steidzami jāatceļ šo dzīvnieku nomedīšanas limiti.

Vilku medību limitus Latvija spiesta noteikt, jo Eiropas valstu mērogā vilks ir apdraudēts, tādēļ viņš iekļauts aizsargājamo sugu sarakstos. Šo sugu aizsardzību nosaka Latvijā ratificētas starptautiskās konvencijas un Eiropas Savienības valstu likumdošana. Taču minētie starptautiskie dokumenti pieļauj ar vietējiem apstākļiem saistītas atkāpes no vispārējām prasībām.

Kasjauns.lv/Foto: Shutterstock