„Ātrie” nepalīdz sirdzējai, jo viņai nav kur atstāt bērnu

Vientuļā māmiņa Gita Kasjauns.lv pastāstīja par savu bēdīgo pieredzi, lūdzot padomu ātrajai medicīniskajai palīdzībai, kas viņai nesniedza nekādu palīdzību. Viņa ātrajai palīdzībai zvanīja naktī no svētdienas uz pirmdienu – tieši pēcjāņu laiks, nakts pēc Jāņu dienas. Saruna ar operatīvo dienestu beidzās ar neko, Gita palika mājās mokoties ar neciešām kakla sāpēm. Nākamajā rītā viņa devās pie sava ģimenes ārsta un ausu-kakla-deguna ārsta, kas Gitai diagnosticēja angīnu smagā formā un ieteica nekavējoties doties uz Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu veikt operāciju, kā arī dzert antibiotikas.

Gita Kasjauns.lv teica: „Kakls man sāka sāpēt jau brīvdienās, kad ģimenes ārsts nebija sasniedzams. Jau pirms tam trīs naktis nebiju īsti gulējusi, jo sāpēja kakls un ļoti strauji sitās sirds. Naktī uz pirmdienu tas sāka sāpēt neciešami, domāju, ka nosmakšu. Ap trijiem naktī zvanīju uz ātro palīdzību un lūdzu palīdzību. Tomēr neko nepanācu, drīzāk gan guvu apstiprinājumu tam, ka mūsu valstī vientuļai māmiņai ar mazu bērnu vienkārši ļauj nomirt.

Attieksme bija tāda: „Nu, ko jūs zvanāt, ko jums vajag, kā jums varam palīdzēt?” Kā es varēju pateikt, ko man vajag un kā man palīdzēt? Es taču zvanīju mediķiem, lai viņi man palīdzētu! Teicu, lai ved mani uz slimnīcu. Kad pateicu, ka man mājās ir piecgadīgs bērns, kuru nav kur atstāt, viņi paziņoja, ka to var izdarīt tikai ar policijas starpniecību. Ātrā palīdzība tad mani aizvestu uz slimnīcu, bet bērnu - kaut kur uz kaut kādu bērnu patversmi. Bērns nevarēja braukt man līdzi uz slimnīcu un tur sagaidīt rītu, kad, piemēram, kāds radinieks atbrauktu viņam pakaļ. Kā es jutos!? Mani aizvestu uz vienu pusi, bet bērnu uz otru…

Tad teicu, lai atbrauc un izraksta kādas zāles, lai man mazinātos sāpes. Uz to man atbildēja, ka ātrās palīdzības mediķi zāles neizraksta.

Tad ar sāpošu kaklu mēģināju lūgt padomu, kā rīkoties? Varbūt kādas zāles jālieto, varbūt jādzer, piemēram, kaut vai kumelīšu tēja. Bija grūti parunāt, jo kakls bija iekaisis. Droši vien viņi tur, ātrajā palīdzībā, nodomāja, ka esmu brīvdienās dzērusi un tagad pat īsti nevaru parunāt. Viss beidzās ar attieksmi: „Ko jums vajag?”

Tā arī viss beidzās. Ātrā palīdzība neatbrauca. Nākamajā rītā aizgāju pie ārstiem, kas man konstatēja nopietnas veselības problēmas. Tā nu iznāk, ka mūsu valstī vientuļajai māmiņai, ja nav kur likt bērnu, ja rodas veselības problēmas, ir vienkārši jāmirst.”

Ātrā palīdzība zāles neizraksta, pie pacienta brauc „īpašos gadījumos”, bērnu atdod policijai

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta preses sekretāre Ilze Bukša Kasjauns.lv apliecināja, ka ātrās palīdzības mediķi nevar izrakstīt receptes un tā esot ne tikai Latvijā, bet pierasta prakse visā pasaulē, jo ātrās palīdzības mediķi nenodarbojas ar ārstēšanu un viņi nepilda ģimenes ārsta funkcijas.

Bukša arī pavēstīja, ka, ja pacientam mājās paliek mazs bērns, tad par viņu parūpējas sociālais dienests vai bērnu patversme. Nakts laikā bērnu uz šādu sociālo dienestu nogādā policija. Bērns sociālajā dienestā uzturas tik ilgi, kamēr viņam pakaļ atbrauc kāds radinieks. Savukārt bērnu vest uz slimnīcu kopā ar māti nav pieļaujams, jo mazulim slimnīcā nav atbilstoši apstākļi, kā arī viņš tur var saķert kādu infekciju.

Bukša arī Kasjauns.lv paskaidroja, kādos gadījumos ātrā palīdzība pie pacienta izbrauc nekavējoši (bezsamaņa, krampji, traumas, asiņošana, pēkšņas sāpes, ķermeņa nejutīgums un tamlīdzīgi). Gitas simptomi, kad saasinājās kakla sāpes, kurš jau bija sāpējis iepriekšējā dienā, šajā „kategorijā” neietilpa. Tomēr jāpiebilst, ka Gita brīvdienās nevarēja sastapt ģimenes ārstu un viņa nezināja, cik nopietnas veselības problēmas viņu ir piemeklējušas.

Ja Gitai ir pretenzijas pret ātrās palīdzības mediķu rīcību, viņai ir jāvēršas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un viņas gadījumu noteikti izmeklēs, apgalvo Bukša.