Sabiedrība

Šogad gandrīz trīskāršojusies saslimšana ar cūciņām

Jauns.lv

Šogad ievērojami pieaugusi saslimšana ar epidēmisko parotītu jeb cūciņām. Pērn Latvijā reģistrēti 10 saslimšanās gadījumi ar šo slimību, savukārt šogad līdz jūnija beigām reģistrēti jau 27 slimnieki, aģentūru informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Komunikācijas nodaļas pārstāve Laura Ševčenko.

Šogad gandrīz trīskāršojusies saslimšana ar cūciņā...

No pērn reģistrētiem 10 saslimšanas gadījumiem laboratoriski apstiprināti tika pieci, savukārt šogad no 27 apstiprināti 25 gadījumi, turklāt vēl 10 atrodas izmeklēšanas statusā.

Šogad saslimuši 20 vīrieši un septiņas sievietes, turklāt visi saslimušie, izņemot vienu, ir pieaugušie vecumā no 17 līdz 48 gadiem. Divi saslimušie ir ārvalstu studenti.

SPKC informē, ka septiņas personas no šogad saslimušajiem bija vakcinētas pret epidēmisko parotītu, savukārt trīs personas bija daļēji vakcinētas, vēl trīs personas nebija vakcinētas, bet par 14 personām vakcinācijas dati nav zināmi.

Galvenokārt saslimšanas gadījumi reģistrēti Rīgā, atsevišķos gadījumos arī Pierīgā, Zemgalē un Vidzemē. Šogad reģistrēti arī trīs uzliesmojumi, kas saistīti ar izglītības iestādi un darba vietu. SPKC norāda, ka trīs gadījumos saslimušie, iespējams, varēja inficēties Lielbritānijā vai no Lielbritānijas atbraukušiem radiniekiem, vienā gadījumā iespējamā inficēšanas vieta bija Maskava.

Vienlaikus SPKC epidemiologi atgādina, ka inficēšanas ar cūciņām parasti notiek gaisa pilienu ceļā - slimniekam klepojot, šķaudot, dažkārt arī ar slimnieka siekalām aptraipītiem priekšmetiem.

Slimība izpaužas ar stiprām galvassāpēm, sāpēm locītavās, drudzi, vienpusēju vai abpusēju pieauss siekalu dziedzeru pietūkumu.

Šis vīruss var ietekmēt nervu sistēmu, izraisot vīrusu meningītu, galvassāpes, paaugstinātu jutību pret spilgtu gaismu. Vīriešiem, kuri saslimst pēc pubertātes vecuma, rodas sēklinieku iekaisums, kas dažkārt, bet tomēr samērā reti izraisa neauglību. Viena no epidēmiskā parotīta smagākajām komplikācijām ir kurlums. Tāpat iespējamas tādas retas komplikācijas kā encefalīts, pankreatīts un olnīcu iekaisums. Sievietēm, kuras saslimst, līdz grūtniecības 13.nedēļai pieaug spontānā aborta risks.

Epidemiologi aicina ņemt vērā, ka 12 līdz 25 dienas pēc inficēšanās ar vīrusu var viegli inficēt citus, tāpēc jāpaliek mājās vismaz pirmās piecas dienas pēc simptomu parādīšanās brīža vai līdz brīdim, kamēr uzlabojas pašsajūta.

No visiem šogad reģistrētajiem saslimšanas gadījumiem, kopā 20 cilvēki saslimuši maijā un jūnijā. Ņemot vērā šādu saslimšanas pieaugumu pēdējos divos mēnešos, SPKC epidemiologi aicina vakcinēties tos iedzīvotājus, kuri savas dzīves laikā poti pret cūciņām nav saņēmuši vai nav pārslimojuši šo slimību un tādēļ no saslimšanas nav pasargāti.

Vakcinācijai pret cūciņām nav vecuma ierobežojuma, un vakcinēties īpaši ieteicams pieaugušajiem, jo šogad lielākais saslimušo skaits konstatēts cilvēkiem vecumā no 17 līdz 48 gadiem. Cilvēkam, kurš nav potēts pret cūciņām, būtu jāsaņem vismaz viena vakcīnas deva. Savukārt augsta riska grupām - veselības aprūpes darbiniekiem, studentiem, ceļotājiem - jāsaņem divas vakcīnas devas.

Vakcinācija iekļauta Vakcinācijas kalendārā kopš 1983.gada un ir vienīgais efektīvais cūciņu profilakses veids.

Bērnu vakcinācija pret epidēmisko parotītu ir valsts apmaksāta. Bērniem to veic divas reizes - 12 līdz 15 mēnešu un septiņu gadu vecumā. Savukārt vakcinācija pret epidēmisko parotītu pieaugušajiem ir maksas pakalpojums, kas, pēc SPKC veiktās ārstniecības iestāžu aptaujas, varētu maksāt aptuveni 13 latus.

LETA

Tēmas