Poikāns: Ar ACTA izgāšanos nekas nav beidzies - būs jauni mēģinājumi ierobežot interneta brīvību

Aktīvists interneta brīvības un autortiesību jautājumos prognozēja, ka būs jauni mēģinājumi ieviest starptautiskus līgumus un nacionālu likumdošanu, ka saturēs, viņaprāt, līdzīgus draudus interneta brīvībai.

Balsojums Eiropas Parlamentā (EP) nozīmē, ka dažiem Latvijas politiķiem un valsts ierēdņiem būs jāveic 180 grādu izmaiņas savā nostājā, biznesa portālam "Nozare.lv" teica Poikāns.

Kā piemēru Poikāns minēja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Juri Pūci, kurš ministrijas un valdības vārdā uzstāja, ka ACTA nav bīstams interneta brīvībai un tā ratifikācija gan Latvijas, gan Eiropas mērogā nevienu neapdraudētu.

Tomēr Poikāns nevainoja Pūci par apzinātu pieķeršanos viedoklim, kas cieta sakāvi EP, jo viņš kā augsta ministrijas amatpersona "tika pamests zem tanka" un tikai godam pildīja uzdevumu aizstāvēt ACTA ratifikāciju.

Savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts bijis atvērtāks argumentiem pret ACTA un gatavs ratifikāciju nedaudz novilcināt, lai izdiskutētu neskaidrības, atgādināja Poikāns.

Starp galvenajiem Poikāna un citu ACTA oponentu iebildumiem bija likumprojekta "izplūdušie formulējumi", jo normu dažādā interpretācija ļautu pavērt vaļā "vārtus uz elli".

Jau ziņots, ka ACTA apspriešanas medijos un sabiedrībā gaitā izskanēja, ka nolīgums pieļautu personīgās bagāžas un datortehnikas kratīšanu, iebraucot Eiropas Savienībā, tāpat arī interneta lietotāju izsekošanu, uzmanot, vai tie neiegūst pirātisku saturu u.tml. Savukārt ACTA aizstāvji, tostarp Pūce, uzskatīja, ka nolīgums, ja to ratificētu, neko īpašu nemainītu un nevienu neapdraudētu.

Izskanēja arī uzskats, tostarp no farmācijas nozares, ka ACTA galvenais mērķis ir stiprināt cīņu pret fizisku mantu un vielu viltošanu, nevis vajāt interneta lietotājus.