Tiesībsargs: ubagošanas ierobežojumi Rīgā ir samērīgi
Ubagošanas ierobežojumi Rīgā, kas tostarp aizliedz ubagošanu Vecrīgā, izņemot pie dievnamiem, ir samērīgi, komentēja Tiesībsarga birojā.
Pašvaldība otrdien vienojās par ubagošanas ierobežojumiem pilsētā. Turpmāk ubagot aizliegts Rīgas vēsturiskajā centrā, izņemot vietās pie dievnamiem, kurās ubagot ir atļāvusi attiecīgās reliģiskās organizācijas vadība. Ar ubagošanu nevarēs nodarboties vietās, kur tas var apgrūtināt vai traucēt gājēju kustību. Ubagošanā arī nevarēs izmantot dzīvniekus vai ubagot uzmācīgā veidā, paredz jaunpieņemtais regulējums. Ubagošana definēta kā naudas lūgšana publiskā vietā, aktīvā vai pasīvā veidā demonstrējot galēju nabadzību vai citādā veidā mēģinot iežēlināt garāmgājējus.
Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa sacīja, ka šis regulējums, atsevišķās vietās Rīgā aizliedzot ubagošanu, ir samērīgs.
"Rīgas iedzīvotājiem un viesiem ir tiesības uz labvēlīgu vidi. Turklāt aizliegums nav noteikts visā Rīgā, bet tikai tās daļā, kur vērojama īpaši liela gājēju plūsma vai arī vietās, kurās ubagošana var radīt draudus arī pašu ubagotāju veselībai un dzīvībai, kā arī apdraudēt citus ceļu satiksmes dalībniekus. Turklāt, ja reliģiskā organizācija devusi atļauju ubagot pie tās dievnama, ubagošana ir atļauta arī Rīgas vēsturiskajā centrā," komentēja biroja pārstāve.
Tiesībsarga birojs secinājis, ka ubagotāju skaits Rīgas ielās pēdējo gadu laikā ir nevis mazinājies, bet gluži pretēji – pieaudzis, kas varētu liecināt par sociāli atstumto personu grupas skaitlisku pieaugumu.
"Pašvaldības mērķis, veicot šādu ierobežojumu, vienlaikus ir apzināt patieso trūkumcietēju skaitu, turklāt pašvaldība apzinās, ka šādi ierobežojumi var radīt papildu izmaksas pilsētas sociālajam budžetam. Pēc tiesībsarga uzskata, atbalsts trūkumcietējiem sociālās palīdzības veidā ir uzskatāms par atbilstošāku gan indivīda interesēm, gan sabiedrībai kopumā," paskaidroja birojā.
BNS
