Apstiprināts Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

Laikā no 16.jūlija līdz 6.augustam iedzīvotājiem un institūcijām, kas sniegušas atzinumu par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma pirmo redakciju, tiks nodrošināta iespēja iepazīties ar tā galīgo redakciju atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par vietējās pašvaldības teritorijas plānošanu.

"Plānojuma mērķis ir Jūrmalas daudzveidības, dabas un kultūrvēsturiskās vides saglabāšana, tajā pašā laikā attīstot pilsētu par starptautiski pazīstamu veselības kūrortu ar unikāliem dabas dziednieciskajiem resursiem, biznesa kontaktu veidošanas vietu Baltijas jūras reģionā, kā arī veidojot kvalitatīvu dzīves telpu Jūrmalas iedzīvotājiem. Gandrīz pusotru gadu ilgušais apspriešanas process un iedzīvotāju plašā iesaistīšanās tajā dod pamatu pārliecībai, ka beidzot ir izdevies saskaņot sabiedrības, vides un ekonomikas attīstības intereses un pieņemt pašlaik labāko iespējamo teritorijas plānu," sacīja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Jūrmalas teritorijas plānojums tika vērtēts atkārtoti, domei atceļot 2011.gada 15.decembrī pieņemto plānojuma galīgo redakciju. LETA jau ziņoja, ka pirmā redakcija tika nodota sabiedriskajai apspriešanai 2011.gada 6.janvārī un saskārās ar asiem jūrmalnieku iebildumiem - tā tika kritizēta kā iedzīvotājiem un dabai nedraudzīga.

Teritorijas plānojuma tapšanas laikā organizēta Latvijā plašākā iedzīvotāju iesaistīšana sabiedriskajā apspriešanā - plānojuma redakcijas apspriestas deviņās plaši apmeklētās sanāksmēs ar iedzīvotājiem, ar plānojuma materiāliem varēja iepazīties izstādēs dažādos Jūrmalas pilsētas rajonos, tāpat tika rīkotas diskusijas un sanāksmes ar sabiedrības grupām un nevalstiskajām organizācijām. Tiešās sarunās piedalījušies vairāk nekā 800 cilvēku, iesniegti vairāk nekā 600 rakstisku priekšlikumu, plānojuma mājaslapu apmeklējuši 4000 cilvēku.

Dabas teritoriju apbūve un kāpu teritorijas aizsardzība bija galvenie apspriežamie jautājumi plānojuma tapšanas gaitā. Izvērtējot saņemtos ierosinājumus, tika atbalstīti vairāk nekā 75% iesniegumu. Ievērojot piesardzības principu, no plānojuma izņemti potenciāli riskantie risinājumi, kuri radīja iedzīvotāju iebildumus. Noteikti augstbūvju ierobežojumi un maksimālais ēku augstums visā Jūrmalas teritorijā - līdz priežu galotnēm jeb pieciem stāviem.

Teritorijas plānojuma galīgajā redakcijā ņemti vērā zinātnieku un ekspertu ieteikumi, precizētas prasības dabas teritoriju un attīstības teritoriju izmantošanai. Plānojumā netiek iekļautas daļa no sākotnēji iecerētām, bet pretrunīgi vērtētajām īpašajām attīstības zonām - pludmales promenādes, kempingu teritorijas, ir precizēta ūdensmalu izmantošana un applūstošās teritorijas, līdz ar to vēl lielākā platībā tiks saglabāts dabas pamatnes statuss.

Atbilstoši plānojuma bilancei dabas teritorijas aizņem 64,6% Jūrmalas pilsētas teritorijas, satiksmes teritorijas - 10%, apbūves teritorijas - 25,4%, no kurām kūrortu - 1,8% un jauktu darījumu - 1,9%, dzīvojamās apbūves - 18,1%.

Pilsētas teritorijas plānojumā lielākoties saglabāsies tradicionālā savrupmāju apbūve, kūrorta attīstībai atvēlēti 2% pilsētas teritorijas - puduris Jauņkemeros un Ķemeros, kūrorta objekti - esošās iestādes, degradētās teritorijas un objekti, kā arī jaunās apbūves teritorijas. Kopumā kūrorta attīstībai paredzēti 182 hektāri, no tiem teritorijas ar esošajiem objektiem aizņem 45%, degradētās teritorijas 30%, jaunas kūrortu apbūves teritorijas 25%.

Pašvaldības aprēķini liecina, ka teritorijas plānojumā iecerēto kūrorta teritoriju un objektu attīstība varētu radīt vairāk nekā 2000 jaunas vietējās darbavietas, ienākumus iedzīvotājiem aptuveni 9 miljonu latu apmērā gadā, nodokļus valstij vairāk nekā 15 miljonus latu gadā un nodokļu ieņēmumus pašvaldībai 0,8 miljonu latu apmērā ik gadu.

Plānā saglabāti jau iepriekšējos plānošanas periodos iecerētie objekti, piemēram, Jaundubultu tilts un projekta "Kāpa" detālplānojuma risinājumi, kā arī ietvertas jaunas idejas, pastiprinātu uzmanību pievēršot veselības, atpūtas un darījumu tūrisma objektu attīstības veicināšanai. Tāpat plānojums paredz degradētās un neatbilstoši izmantotās vietās noteikt attīstības teritoriju zonējumu ar plašāku izmantošanas iespēju klāstu, perspektīvā paredzēta mola izbūve Lielupes grīvā un noteiktas jahtu ostu plānotās teritorijas, iezīmēta perspektīvā darījumu teritorija tā sauktajā "Dubultu vēderā" un citur.

Pilsētas attīstības stratēģiju un teritorijas plānojumu turpmākajiem 12 gadiem izstrādāja pilsētplānošanas uzņēmums SIA "Grupa 93" sadarbībā ar pašvaldību. Jaunais plānojums izstrādāts, balstoties uz 2010.gada 16.decembrī apstiprināto Jūrmalas pilsētas Attīstības stratēģiju 2010. līdz 2030.gadam un tajā izvirzītajiem pilsētas stratēģiskajiem mērķiem, cenšoties radīt pilsētas attīstības potenciāla īstenošanai labvēlīgus nosacījumus.

LETA