Pie Ministru kabineta izauguši salāti. FOTO

Divas dobes pie Ministru kabineta Brīvības bulvārī varētu apskaust katrs sakņudārza saimnieks. Lekni kāposti, dažādu šķirņu salāti, spēcīgas bietes un kartupeļi priecē acis.

Vēl tur aug kukurūza, mangoldi, ķiploki, sīpoli, dilles, kolrābji, selerijas, pētersīļi, oregano, kabači, pupas, krūmmellenes, dzērvenes, piparmētras, samtenes, kreses un kliņģerītes. Kopā dārzeņu dobēs sastādīti teju visi Latvijā audzētie dārzeņi un griķi, un netradicionālie apstādījumi varētu būt laba vieta, kur pilsētas bērnus iepazīstināt ar lauka kultūrām.

Tomēr šī dobe nav stādīta ne izglītojošos nolūkos, un arī pilsētas galvenās ielas tuvumā augušos dārzeņus nav paredzēts izmantot pārtikā. Tas ir dzīvs ikdienas atgādinājums valdībai atcerēties lauksaimniekus un cīnīties par vienlīdzīgiem Eiropas Savienības tiešmaksājumiem. Šobrīd Latvijas zemnieki saņem vismazākās piemaksas Eiropā,  nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Tas, pat saimniekojot veiksmīgāk par citu zemju lauksaimniekiem, cenas dēļ neļauj godīgi konkurēt ar ārzemju produkciju.

Dobe iekārtota, sadarbojoties Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijai, biedrībai „Zemnieku saeima” un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei.

Kopumā dobē iestādīti 580 dažādi dārzeņi, 150 dažādi ziedi, seši melleņu un seši dzērveņu krūmi. No ieceres stādīt zemenes dobes veidotāji atteikušies – būšot pārāk kārdinoši garāmgājējiem. Dārzeņu stādus nodrošinājis kooperatīvs „Mūsmāju dārzeņi”, zemes sagatavošanu - Slieku audzētāju asociācija, ainavu dārzniece ir Māra Rudzāte.

Izglābj sliekas

„Manuprāt ir izdevies ļoti skaisti,” priecājas dobes iekārtotāja Latvijas Augļkopju biedrības vadītāja agronome Māra Rudzāte. „Pirmā doma bija – māžošanās,” par idejas rašanās brīdi atzīst agronome. Pilsēta, lielas ēkas ziemeļu puse, ne pārāk piemērota augsne – visi šie faktori lika būt skeptiskai par iecerētās dārzeņu dobes skaistumu. Tomēr rezultāts pārsniedzis visas cerības. „Mūs izglāba slieku audzētāji – dobē iestrādāts liels daudzums slieku ražotā biohumusa,  un tāpēc viss aug griezdamies. Salātu galviņas tagad ir tik kārdinošas, ka gribas paņemt nazi un nogriezt,” stāsta Rudzāte. Viņa pieļauj, ka tā arī būs jādara un jāstāda kaut kas cits vietā, jo pārauguši dārzeņi vairs nebūs tik skaisti. It kā pilsētā, ielas malā auguši dārzeņi nav piemēroti ēšanai, taču viss ir relatīvi. Rudzāte Polijā redzējusi zemeņu laukus pavisam blakus šosejai ar intensīvu kustību – šo ražu patērētāji apēd, nemaz nenojaušot par vietu, kur tā augusi.

Iespējams, dobe nesusi arī savu vēsti Eiropas Savienības ierēdņiem, kas pirms neilga laika apmeklējuši mūsu Ministru kabinetu. „Vai nu garām iedami viņi to nepamanīja,” cer Rudzāte.

„Latviskā tradīcija ir mājas priekšā stādīt ziedus, bet dārzeņus – sakņu dārzā. Puķēm ir mīlestības starojums. Ainavu arhitekti zina – ir dekoratīvā un ir simboliskā puse. Lai arī otro parasti cilvēki nenolasa, tomēr tas darbojas un enerģētika staro,” dārzeņu dobi pie Ministru kabineta komentē ainavu arhitekte Gundega Lināre. Viņa atklāj, ka mode pilsētas apstādījumos puķu dobēs stādīt dārzeņus nav jauna, apmēram pirms gadiem divdesmit šādas dobes viņa redzējusi gan Zviedrijā, Upsalas centrālajā parkā, gan 1999. gadā Londonā, Karaliskajā botāniskajā dārzā – Kjū dārzos pie galvenās oranžērijas. Londonā gan šīs dobes daiļumu bojājušas pīles – dārzeņus tās gan apknābājušas, gan notraipījušas ar savām fekālijām.

„Ja tā ir protesta akcija – visu cieņu!” pasmaida ainavu arhitekte.